No rīta internetā noskatījos īsu video un tam pievienoto rakstu par negadījumu cēloņiem apdzīšanas laikā uz ceļiem. Kā jau to varēja paredzēt, lielākā daļa komentāru bija par to, ka pie visa vainīga valsts: nav četru joslu ceļu, vai vismaz 2 + 1, kā tas esot ārzemēs. Nevajadzīgi salikti braukšanas ātrumu kontrolējošie radari un tamlīdzīgi.
Tomēr šī pētījuma rezultāti apstiprina jau citus iepriekš izteiktus pieņēmumus, ka vismaz 80 procentu gadījumos negadījuma iemesls ir transportlīdzekļa vadītāja kļūdains lēmums. Arī jaunākie dati liecina par to pašu, jo no vairāk kā diviem simtiem apdzīšanas gadījumu, tikai daži autovadītāji to veica ievērojot Ceļa satiksmes noteikumu un drošas braukšanas prasības.
Biežāk novērotie pārkāpumi apdzenot – drošas braukšanas distances neievērošana braucot aiz apdzenamā transporta līdzekļa (pirms uzsāk apdzīšanu) un atgriežoties braukšanas joslā pirms apdzītā transporta līdzekļa (pēc apdzīšanas), kā arī maksimālā atļautā braukšanas ātruma pārkāpšana. Protams, neizpaliek arī apzināta apdzīšana vietās, kur to aizliedz brauktuves apzīmējums vai ceļa zīmes.
Gan šajā pētījumā, gan arī citās publikācijā par satiksmes drošību, tiek pieminēta viena “īpaša” transporta līdzekļu grupa – kravas busiņi. Cik esmu ievērojis uz ceļiem, tie pārsvarā nodrošina preču piegādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka līdzīgi vilkam – “kājas baro”. Jo ātrāk brauks (ne vienmēr došāk), jo vairāk paspēs un vairāk nopelnīs. Nav arī nekāds noslēpums, ka šo piegādātāj – busiņu vadītāji ar preču saņēmējiem, lai taupītu savu laiku, sazinās braucot. Cik tas ir droši, jo daļa uzmanības tiek atņemta satiksmes situācijas vērošanai uz ceļa?
Citi raksti par satiksmes drošību atrodami šeit (spied uz saiti pa labi): Satiksmes drošība
