Pirms dažām dienām interneta jaunumu straumē uz brīdi pamanīju fotogrāfiju – jauna sieviete uz vindsērfinga dēļa. Tekstā piefiksēju viņas uzvārdu – Dāle. Tad fotogrāfija “aizpeldēja” pa ziņu straumi. Vien brīdi vēlāk manā prātā vēlreiz “salikās” kopā šie divi vārdi: vindsērfings un Dāle.
Atceros, ka pagājušā gadsimta beigās, kad Latvijā “ienāca” vindsērfings, Māris Dāle bija viens no tā ieviesējiem un izplatītājiem. Savukārt Ansis Dāle piedalījās divās Olimpiskās spēles un 1990.gadā izcīnīja pasaules čempiona titulu. Vai šī jaunā sieviete ir ģimenes “lietu” turpinātāja? Pētījuma cienīga tēma. Re, ko es noskaidroju.
Fotogrāfijā redzamā jaunā dāma ir Māra Dāles mazmeita Marta Ieva Dāle, kura 2025.gadā pasaules čempionātā Velsā U15 “kategorijā” izcīnīja bronzas medaļu.
Ko vēl noskaidroju? Šogad (2026.gadā) būs piecdesmit gadi no tās dienas, kad Ķīšezerā (1976.gadā) parādījušies pirmie “vēja dēļi”- vindsērfings. Māris Dāle bijis tas, kurš veicinājis vindsērfinga izplatību Latvijā. Viņu 1977.gadā ievēlēja par Rīgas Burāšanas federācijas vindsērfinga komisijas vadītāju.
Vienas no lielākajām sacensībām vindsērfingā bija tā laika žurnāla “Lauku Dzīve” balvas izcīņa, kas vairākkārt notika Usmas ezerā. Pirmā Usmas regatā notika 1982.gadā, bet 1988.gadā tajā jau piedalījās 284 ar vindsērfingu “saslimušie”. Pats piedalījos Usmas regatē 1984.gadā. Par saviem iespaidiem un piedzīvoto tajā laikā, kad es uz vindsērfinga mācījos draudzēties ar vēju, var lasīt rakstā: Kā reiz apguvu burāšanu ar vindsērfingu
