Otrā Pasaules kara laikā liels skaits gūstā nonākušo vācu karavīru tika pārvietoti uz ASV un Kanādu. Tur daļa no viņiem strādāja dažādos vietējos uzņēmumos vai lauku saimniecībās. Tomēr bija arī tādi vācu karagūstekņi, kurus turēja stingri apsargātās nometnēs, nodrošinot visu to, ko tādos gadījumos nosaka starptautiskās konvencijas.
Kādā nometnē Kanādā atradās labi vispārēji un tehniski izglītoti augsta līmeņa virsnieki, lidotāji un jūrnieki, kuri joprojām fanātiski ticēja Vācijas valdības propagandai un idejām. Pat par spīti tam, ko viņi lasīja un redzēja vietējās avīzēs, dzirdēja pa radio, viņi ticēja tam, ka Kanādā ir karā stipri izpostīta valsts un viss ir tikai viņiem domāta aģitācija. Ieskaitot ziņas par sabiedroto uzvarām Eiropā un vācu armijas zaudējumiem.
Kādu dienu kanādieši no vācu gūstekņiem izvēlējās nelielu virsnieku grupu ar vislielāko autoritāti pārējo gūstekņu vidū. Viņus, bez jebkādiem paskaidrojumiem, iesēdināja divos autobusos un izveda ārpus cieši apsargātās nometnes.
Autobusi braukuši pa nesabombardētiem, labā stāvoklī esošiem ceļiem, gar iekoptiem laukiem un mājsaimniecībām, cauri dzīvām un aktīvām mazpilsētām. Gūstekņi savā starpā runājuši, ka viss redzamais ir inscenējums un ar nolūku veidotas dekorācijas. Brauciens apstājies pie Niagāras ūdenskrituma.
Kā jau minēju, virsnieki bijuši izglītoti un labi zinājuši par tāda ūdenskrituma esamību. Zinājuši arī to, ka vācu gaisa spēku uzlidojumos Niagāras ūdenskritums pilnībā sagrauts. Tādēļ uz savā priekšā redzamo ūdenskritumu viņi skatījās ar neticību, kā uz vēl vienu ļoti prasmīgi veidotu imitāciju.
Tā nu viņi stāvēja pie ūdenskrituma stundu, divas … un vēl. Bet ūdens plūdis joprojām, bez pārtraukuma. Līdz viens no vācu virsnieku grupā esošiem inženieriem savā prātā sāka rēķināt – cik izmaksātu ne tikai vairākas stundas no vietas sūknēt tādu ūdens daudzumu, bet arī uzturēt visu inscenēto dekorāciju.
To visu ņemot vērā, viņš klusībā pie sevis atzinis, ka Kanāda kā valsts, kas piedalās Pasaules karā, to nu nekādi nevar atļauties. Tātad, ja ūdenskritums ir īsts, tad arī viss pārējais tajā dienā redzētais var būt patiesība un Vācijas propagandā stāstītais nav gluži taisnība. Šaubu “sēkla” bija iesēta. Pavisam noteikti, ka ar savām šaubām inženieris “padalījās” arī ar citiem virsniekiem.
Kanādieši organizēja vēl daudzas tādas “klusējošās” ekskursijas uz Niagāras ūdenskritumu, pamazām “drupinot” vācu karagūstekņu pārliecību savu vadoņu ideju nesatricināmo pareizību. Rezultātā – daudzu šajā vācu karagūstekņu nometnē dzīvojošo virsnieku pēcteči ir Kanādas pilsoņi jau vairākās paaudzēs. Daļa no gūstekņiem pēc kara beigām lūdza atļauju palikt dzīvot Kanādā, bet daļa atgriezās Vācijā. Iepriekšējais stāsts par šo tēmu lasāms šeit: Interesanti fakti par vāciešiem aiz okeāna (izmantotā fotogrāfija atrasta interneta dzīlēs un neattiecas uz aprakstītajiem notikumiem)
