Man nav vajadzības katru dienu ar auto braukt pa Rīgas ielām. Tādēļ, iespējams, uz notiekošo es raugos nedaudz savādāk nekā tie, kuri ierasti (bieži) dalās ar saviem novērojumiem un emocijām.
Pārsvarā Rīgas ielās atrodos darba dienu vidū. Tad satiksme man liekas tīri sakarīga, jo izbraucu laicīgi un neesmu stresā par to, ka varu kaut ko nedaudz nokavēt. “Ieslēdzu” savu “vēsā miera” režīmu un kustos “pa straumei” sev vēlamajā virzienā. Jā, ir mazliet kaitinoša tā uzsākšana un stāšanās dažos “sastrēgušos” ielu posmos. Tomēr saprotu to, ka manas emocijas un “cepšanās” pie auto stūres neko nemainīs notiekošajā uz ielas. Atliek vien atslābt un saudzēt savas nervu šūnas, jo tās jātaupa braukšanai vakaros.
Jo vakari Rīgas ielās, raugoties no stūrētāja puses, man liekas īpaši. Bez šaubām, automašīnu ievērojami mazāk nekā dienā. Tomēr tādēļ pat nedomā atslābināties, jo luksofora zaļās gaismas signāls pie krustojuma ir ne mazāk aizraujošs notikums kā Pirmās Formulas startā. Kurš straujāk “uzraus” un ātrāk nonāks pie sarkanās gaismas kādā no nākamajiem luksoforiem.
Ja redzi sev priekšā tukšu joslu un sarkano luksofora signālu, tas vēl nenozīmē, ka būsi pirmais arī pie luksofora. Liela varbūtība, ka kāds no blakus joslas, atstājot kopējamā papīra (ja zināt kas tas tāds ir) biezuma intervālu no mana automašīnas bampera, pamanīsies tomēr iespraukties pirms “sarkano” luksoforu un mani (man tik jāpaspēj laicīgi sabremzēties), lai ar jaunu starta (zaļo) signālu lidotu tālāk. Apmēram tā esmu novērojis notiekošo uz Brīvības ielas.
Savukārt uz Krasta ielas (virzienā no Salu tilta uz centru) reiz nonācu interesantā kompānijā. Vienā pusē vieglā automašīna, otrā – pie sarkanā signāla dicināja jaudīgs motocikls. Ieslēdzas zaļais (starta) signāls un abi kaimiņi “aizlido”. Tomēr tiem abiem “iekabina” trešais dalībnieks, kurš brauc pa šauro brauktuvi gar LIDO vārtiem, degvielas uzpildes staciju un MOLS.
Tādā satiksmē garlaicīgi nav un acis “jātur pirkstos” visu laiku. Vismaz viens labums ir – lai arī cik nebūtu noguris pa dienu, pie stūres miegs nenāk nemaz.
