Skaista, silta un saulaina septembra beigu diena. Savās domās iegrimis dodos uz veikalu papildināt pārtikas krājumus. Kopā ar vēl dažiem gājējiem stāvam pie gājēju pārejas un gaidām savu “zaļo gaismu”.
Uz šķērsielas luksoforā iedegas sarkanais signāls un automašīnas rāmi, cita aiz citas stājas rindā. Jāpagaida kamēr mēs pāriesim ielu.
Te pēkšņi, gandrīz gar mūsu apavu purngaliem, pa kreiso joslu, kas paredzēta tikai lai nogrieztos pa kreisi, neņemot vērā luksoforā jau degošo sarkano signālu, taisnā virzienā “aizlido” kāda gaiši pelēkas krāsas automašīna. Lai tie pārējie, “muļķi”, gaida, viņš ir gudrāks un izmanīgāks.
Tālu jau viņam nevajadzēja. Vien kādus 30 – 40 metrus aiz krustojuma auto nogriežas nelielā sānu ieliņā. Vien pamanu, ka uz tā aizmugurējā stikla uzlīmēta trijstūra zīme ar burtu “M”.
Tātad, iespējams, ka šis “gudrais” vadītājs kādam individuāli māca braukt ar auto. Gandrīz vai šausmas pārņem iedomājoties, kādu gan attieksmi pret citiem un braukšanas stilu tāds autovadītājs var iemācīt otram.
Vēl viens pierādījums tam, ka arī “individuālos” instruktorus ir “jāšķiro”. Ne visiem, kuriem ir atbilstošs vadītāja stāžs, drīkst ļaut mācīt citus, kā ir jau minēts vienā no iepriekšējām publikācijām: “Kā uzlabot individuālo autovadīšanas apmācību”
…
Views: 167
