Man ir bijusi iespēja daudzus gadus nodarboties ar personāla profesionālo apmācību Profesionālajā izglītības sistēmā, bet mainoties situācijai valstī, turpināju darbu Latvijas militārā personāla apmācības sistēmā.
Tieši strādājot militārās apmācības sistēmā bija lieliska iespēja iepazīties ar profesionālās apmācības organizāciju un plānošanu daudzās rietumu valstīs gan pašam mācoties, gan strādājot kopā ar ārvalstu kolēģiem ārzemēs un Latvijā. Tajā periodā vienlaikus notika agrāk pazīstamās padomju militārās apmācības modeļa aizstāšana ar efektīvāku NATO valstu bruņotajos spēkos esošo personāla apmācības modeli.
Pēc savas būtības rietumu valstī pielietotie personāla apmācības principi ir līdzīgi gan civilajā, gan militārajā apmācības sistēmā. Atšķiras vienīgi apmācības rezultātu nozīmība un vērtēšana – militārās apmācības rezultāti ietekmē ne vien ievērojamas materiālās vērtības, bet arī cilvēku veselību un dzīvības. Tāpēc daudz laika un pūļu velta gan pašai apmācības procesa sagatavošanai, gan arī rezultātu analizēšanai.
Latvijā diemžēl militārajai apmācības sistēmai nav izdevies nostabilizēties tā, lai tā pilnībā būtu savienojama ar citu NATO valstu apmācības sistēmām. Pārāk liela ir civilo birokrātisko procesu un dokumentu loma, lai valsts institūcijas militārajā apmācībā iegūto kvalifikāciju atzītu arī civilajā sabiedrībā. Praktiski jāveido dubulto dokumentāciju: atbilstoši gan militārajai, gan civilajai videi.
Profesionālās apmācības sistēmu ar stigri nodalītiem posmiem vispirms izstrādāja un ieviesa attīstīto valstu bruņotajos spēkos karavīru apmācībā, uz ko sākumā skeptiski skatījās civilā sabiedrības daļa. Tomēr vairākās desmitgadēs šī sistēma ir pierādījusi savu efektivitāti un dzīvotspēju, tikusi papildināta un pilnveidota. Profesionālās apmācības modelis sekmīgi izmantojams jebkurā uzņēmumā, iestādē un organizācijā lai sagatavotu personālu noteiktu profesionālo funkciju veikšanai.
Esmu pārliecināts, ka daudziem no lasītājiem tas palīdzēs pilnveidot apmācības procesu savā darba vietā. Lai nerastos pārpratumi, gribu īpaši uzsvērt, ka rakstu par personāla apmācību, bet ne izglītību. Nereti šos abus jēdzienus jauc vai lieto nevietā. Bet reizēm ir vēl trakāk, kad lēmumus pieņem cilvēki, kuri nespēj saskatīt principiālo atšķirību vai arī ambīciju vadīti cenšas civilās izglītības sistēmas elementus ieviest tādās specifiskās jomās, kurās personāla sagatavošanai savu darba uzdevumu izpildei pietiek ar kvalitatīvu profesionālo apmācību. Šāda nepārdomāta rīcība rada ne vien pārpratumus, bet arī ievērojami sadārdzina personāla profesionālās apmācības procesu. Bet tā ir atsevišķas publikācijas tēma.
Daži termini, uz kuriem balstās turpmākās publikācijas
Izglītība – mācīšanas un audzināšanas (attieksmju veidošanas) pasākumu kopums.
Apmācība – minimāli nepieciešamo teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu mācīšana, lai indivīds spētu veikt noteiktas darba funkcijas.
Jānis
Jautājumus vai ieteikumus, savus viedokļus varat izteikt komentāru sadaļā, vai arī sūtīt uz e-pastu: janis.piksens@inbox.lv
Raksti par PERSONĀLA APMĀCĪBU
- Kā pareizi mācīt (mācīties) svešvalodas
- Speciālistu apmācības reorganizācija 1.turpinājums
- Speciālistu apmācības reorganizācija
- Kā efektīvi izmantot amata aprakstu
- Darba analīze un Amata apraksta sastādīšana
- Darba uzdevumu analīze profesionālajā apmācībā
- Kas ietekmē personāla profesionālo apmācības modeli
- Profesionālās apmācības modelis. Ievads
…
Views: 337