Reiz janvāra vidū pavisam negaidīti man radās iespēja būt klāt un vērot kā tiek gatavotas Sajūtu bungas. Saka, ka pats labākais, ja šīs bungas katrs pats gatavo priekš sevis, ne iegādājas gatavas, jo, gatavojot bungas savām rokām, veidojoties savstarpēja saskaņa.
Kad pienācu pie sajūtu bungu darītavas, bungu meistars Sergejs netālu durvīm bija ietinies troksnī un smalku koka putekļu mākonī. Tobrīd viņš slīpēja kārtējo bungu koka korpusu. Iekštelpā, cieši iespiesti daudzās jo daudzās spīlēs “līmējās” vēl vairāki bungu korpusi. To sagataves spīļu gūstā izskatījās kā lieli eži ar spurainām metāla adatām.
Uz lielā darba galda atradās vēl viens bungu korpuss, uz kura ar aukliņām jau nostiprināta apstrādāta zvērāda. Cik nopratu, tad šo ādu vajadzētu nostiept un cieši nostiprināt – uz palikšanu. Nākošais (topošais) bungu īpašnieks, kuram, kā izrādījās tieši tajā dienā bija dzimšanas diena, ķērās pie darba.
Vispirms pacietīgi ar šķērēm no lielāka ādas gabala tika atgrieztas šauras ādas strēmeles – (kā auklas) stiprināšanai. Tad šīs strēmeles nonāca Sergeja rokās. Tās tika stieptas no visa spēka – pārbaudītas uz izturību. Labāk lai tās pārtrūkstot jau meistara rokās, nekā vēlāk bungas gatavojot vai tām žūstot.
Nākošais darbs – arī pacietīgs un ļoti precīzs. Bungu korpusam uzvilktajā ādā ar smailu un ļoti asu nazi jāizveido lielāki caurumi, kuros ievilkt nogrieztās ādas strēmeli. Jābūt uzmanīgam, lai ar aso nazi neiegrieztu kur nevajag – ne bungu ādā, ne savā ādā.
Darbojoties pats un arī rādot, kā pareizi jādara tas vai cits darbiņš, Sergejs stāsta arī par savu pieredzi. Gan kā pats taisījis pirmās bungas, gan arī par interesantiem atgadījumiem mācot to darīt citiem. Arī par to, kā svaigi darinātu bungu parādīšanos cilvēku dzīves vietā uzņem mājinieki un kaimiņi. Jo, gan bungu gatavošanas darbnīcā, gan jebkurā telpā bungām žūstot, jūtams ne visai tīkams aromāts, kas var radīt visādus pārpratumus. Īpaši daudzdzīvokļu namos.
Tad kārta ādas strēmeles ievēršanai izveidotajos caurumos. Talkā tiek ņemtas plakanknaibles (tautā sauktas – plaķenes) ar īpaši smailiem galiem. Vēlreiz vajadzīga ne tikai roku un pirkstu veiklība, gan arī liela pacietība.
Kad ādas strēmeles savērtas vajadzīgajās vietās, sākas svarīgs process – bungu ādas nostiepšana. Tur ir darbs četrrocīgi – ja viens nostiepj bungu ādu ar to saturošām ādas strēmelēm (ādas auklām), tad otrs sien mezglus, izlīdzoties ar smailajām plaķenēm. Vienlaikus – Sergeja padomi, kā to var darīt labāk, kā arī – ko pavisam noteikti nevajadzētu darīt.
Vairāku stundu ilgais kopdarbs noslēdzas ar gaviļnieka paša pagatavotām sajūtu bungām. Tagad vien pacietīgi jāgaida, kamēr lēnām izžūs āda. Pēc tam jaukas noskaņas vēl vienās mājās būs pieejamas tad, kad vien pats vēlēsies. Aprakstīto procesu vizuāli var redzēt pievienotajā video, kas uzņemt tieši tajā dienā.
