Pirmā tikšanās ar līdz šim nezināmu cilvēku vienmēr ir vairāk vai mazāk satraucošs notikums. Pat tad, ja pirmie randiņi dzīvē jau piedzīvoti ne viens vien. Cilvēkiem ir dažādas domas par to, kāds labs pirmais randiņš. Tomēr šajā gadījumā nevarētu teikt bieži lietoto teicienu: “Cik cilvēku, tik viedokļu”. Kādi tie ir? Lūk, daži no tiem.
Pirmā randiņa vieta atkarīga no vīrieša. Daļa vīriešu izvēlas tādas sievietes, kurām dzīves stila mēraukla ir restorāns un dārgas dāvanas. Bet tā vietā var būt arī pikniks mežā sveču gaismā vai pastaiga pa aizsnigušām takām.
Man nepatīk, ja vīrietis neko nav izdomājis. Re, te es esmu ieradies un ko mēs tālāk darīsim? Vēlos, lai pirmajā tikšanās reizē viņš parāda savu izdomu. Tas nenozīmē restorānu vai dārgu dāvanu. Ja pastaiga, tad ar interesantu saturu, pieturas punktiem.
Neesmu sajūsmā par kafiju un pastaigu. To es varu darīt arī viena.
Vislabākais sākt ar pastaigu. Ja abiem “saskan” un nevēlas ātri šķirties, tad var atrast piemērotu turpinājumu: pagarināt pastaigu, kaut kur aizbraukt vai arī atpūtinot kājas pasēdēt pie kafijas tases un ļauties interesantām sarunām. Ja nesaskan – tad pēc “ievada daļas” katrs pa savām mājām.
Kafija un pastaiga pirmajā tikšanās reizē ir pat ļoti piemērots variants. Arī lai saprastu to, vai ir jēga citā reizē kopīgi iet uz restorānu, jo restorāna apmeklējums ir tēriņš abiem. Arī sievietei, jo patīkams, restorāna apmeklējumam atbilstošs, ārējais izskats arī ko maksā.
Randiņos pastaigā iet vidusskolnieki vai studenti, jo tajos gados var nebūt naudas, lai sievieti aizvestu paēst un pasēdēt siltumā.
Nesaprotu tos pirmos randiņus, kuru laikā … iet uz kino. Pusotras stundas vienkārši sēdēt blakus pustumsā?
Es nekad neietu uz tikšanos ar vīrieti, kurš nevar atļauties labu restorānu un neprot uzturēt interesantu sarunu ar sievieti vismaz stundu. Tie, kuri aicina tikai uz kafiju vai pastaigu, ir apdalīti savā prātā un izdomā.
Ja pirmajā randiņā jāapliecina savs finansiālais stāvoklis, tad tas nav randiņš, tas ir audits. Bet audits nav savietojams ar romantiku un saderību. Tas tik parāda, kas svarīgāks – saderība vai maka biezums.
Personīgi daudz labāk pirmajā reizē izvēlos pastaigu. Arī tas vīrietis, kurš nežēlo naudu restorāna apmeklējumam, var izrādīties nu … tāds, ar kuru pie viena galda nenosēdēsi. Vai nu nav par ko runāt, vai arī uzvedība iedzen kaunā. Turpretī pastaigu var vienkārši pārtraukt.
Nereti paši vīrieši izvēlas sievietes, kuras “nevar pavilkt” un pēc tam saka, ka dāma vainīga.
Pieaugušas sievietes parasti meklē “vīra materiālu”, kurš spētu rūpēties par ģimeni. Gadiem ejot sievietes laiks ir kļuvis vērtīgāks par vīrieša laiku. Ja vīrietis nevar piedāvāt neko vairāk par kafiju un pastaigu, tad nez vai būs spējīgs uzturēt arī ģimeni. Tādēļ vajag izvēlēties sievietes ar tādiem “standartiem”, kādus var atļauties.
Saviem “standartiem” ir jābūt, bet uzliekot pārāk augstus var palaist garām labus vīriešus. Vai tiešām vajag dārgu restorānu lai saprastu – vai kaut nedaudz “sapas”? Pietiek ar nelielu pastaigu. Daļai vīriešu arī netīk justies kā “naudas makiem”.
Netīk restorāni. Pietiek ar omulīgu bāru vai kafejnīcu – vietu kurp varu iet bez īpašas pucēšanās un justies brīvi. Svarīgākas ir garas un interesantas sarunas par visu ko.
Restorāns pirmajā tikšanās reizē, manuprāt, ir banāli un liecina par fantāzijas un interešu trūkumu. Pastaiga ar interesantiem pieturas punktiem un izsalkuma remdēšanu kādā omulīgā, vienkāršā vietā vairāk iederētos lai saprastu – būs nākošā tikšanās vai nē.
Pirmo tikšanos vispār nevar saukt par randiņu. Tā ir tikšanās lai noskaidrotu, vai sekos īsts randiņš.
Šādus daudzpusīgus un interesantus viedokļus par pirmo tikšanos un randiņiem atradu neaptveramajās interneta dzīlēs.
