Sācies tas laika periods, kad beidzas atpūtas vasaras sezona, bet vēl nav sākušās ziemas piedāvātās iespējas. Piemērots laiks dažādiem pārgājieniem dabā. Piedāvāju iepazīties ar saviem iespaidiem par Čužu purva taku.
Čužu purvs atrodas pie Kandavas un ir viegli atrodams. Braucot no centra puses – pāri Abavai, tag nogriežas pa Zemītes ielu un pavisam drīz redzama norāde uz Čužu purvu.
Ceļa galā, pēc 2024.gada pavasarī pabeigtās labiekārtošanas, izveidots mūsdienīgi aprīkots asfaltēts auto stāvlaukums. Tur ir gan atkritumu urnas, gan arī WC ar ūdeni pa krānu (nelietot dzeršanai!), ziepēm un roku žāvētāju. Tālāk gan jādodas kājām.
Vispirms pa platu, nelieliem akmentiņiem klātu celiņu gar Abavas krastu, līdz nonāk mežā. Tur grants segumu nomaina jauna un plata koka seguma taka. Pietiekoši plata, lai pa to ērti pārvietotos ar bērnu ratiņiem. Domāju, ka vietas pietiktu arī invalīdu ratiņkrēsliem, lai gan nekur neredzēju norādes par to. Vietām ir takas paplašinājumi, kur var atpūsties vai samainīties ar citiem atpūtniekiem.
Drīz vien pēc takas sākuma, tās kreisajā pusē ir norāde uz čužu audzi. Uz turieni ved vienkārši mežā iemīta taciņa. Atliek vien izvēlēties – uz čužu audzi (purvu) iet uzreiz, vai iesākumā turpināt ceļu pa dēļu klājumu un purvā nonākt nedaudz vēlāk, ar nelielu “līkumu”. Es izvēlējos doties taisni, pa takas labiekārtoto daļu.
Koka klājuma taka “iet” pa biezu, vecu mežu gar Abavas ielejas malu. Vietām redzamas piekrastes pļavas un arī ūdens. Tik uzreiz grūti saprast – tā ir pie upes vai kāda no daudzām attekām.
Vienā posmā taka nonāk plašā, ūdens pilnā klajumā. Šeit savu darbu veikuši bebri. Palūkojoties uz upes pusi var redzēt bebru veidoto aizsprostu, tā uzkrājot no purva tekošā strauta ūdeni. Nedaudz tālāk uzbūvēts tiltiņš pāri citam, šauram, bet skaļam strautiņam.
Turpinot iešanu, takas kreisajā pusē koki paliek retāki un to vietā redzami zemi, vairāk purvam raksturīgi krūmāji. Drīz beidzas arī koka dēļu segums. Atkal jāizdara izvēle.
Ejot tālāk pa labi, pa iemītu taku starp kokiem, pēc kādiem 100 metriem var nokļūt neliela pļaviņā Abavas krastā, kur izveidota atpūtas vieta ar galdiem, soliem, nojumi un vietu ugunskuram.
Savukārt nogriežoties pa kreisi, var nonākt purvā ar čužu audzēm. Pavisam nedaudz paejot šajā virzienā ir vēl viena norāde vēlreiz pa kreisi – tur sākas “īstais” purvs ar čužu audzēm. Tālāk pārvietošanās ir tikai pa iemītu taciņu, bet īpaši mitrās vietās un strautiņus var šķērsot pa koka laipām. Ar bērnu ratiņiem cauri netikt.
Iesākumā taka izlokās starp atsevišķiem kokiem pa atklātu vietu, tad garām vecām raktuvēm un atkal nonāk biezākā mežā. Tur uzmanīgi jālavierē starp augošiem kokiem, pāri vai zem vēja nolauztajiem un uzmanīgi jāvēro kur liek pēdas, jo vietām virs zemes ir pamatīgs koka sakņu mudžeklis. Tā aktīvi soļojot un lokoties gar šķēršļiem, var nonākt atpakaļ uz pieminēto koka seguma taku netālu no meža malas.
Ja nostaigā visu taku, ieskaitot atpūtas vietu pie upes, tad kopējais pieveiktais ceļš ir apmēram 4,3 km. Takas pirmais posms gar upes ieleju ir lieliska pastaigu vieta tiem, kuri vēlas būt dabā ar ērtībām vai ar bērniem. Attālums no auto stāvvietas līdz atpūtas vietai pie Abavas – apmēram 1,5 km. Košākais laiks Čužu purva takas apmeklējum esot jūlijā – augustā, kad zied čužas (klinšrozītes). Ja vēlaties uzzināt vairāk par pastaigu takām un atpūtas iespējām Latvijā, spiediet uz šo saiti: Ceļošana Latvijā.
…
