Lai gan zināms, ka Sloka ir pirmā vieta, kur Jūrmalas teritorijā bijusi patstāvīga cilvēku apmetne, Slokas vārds pirmo reizi rakstos pieminēts vien 1255.gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Saskaņā ar šo līgumu, Slokas teritorija kļuva par Livonijas ordeņa īpašumu.
Sloka atrodas vietā, kur jau vēsturiski saskarās un krustojās vairāki seni tirdzniecības ceļi: pa sauszemi no Rīgas uz Kurzemi un tālāk uz Prūsiju, ūdensceļš pa Lielupi, kā arī netālā jūras piekraste. Ne velti Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1682) Slokā ne tikai izveidoja vairākas ražotnes (stikla fabrikas, vara cepli u.c.), bet pat plānoja rakt tirdzniecības kanālu no Lielupes līdz jūrai. Kanālu neizraka, bet tā vietā (pa aptuveno tagadējo Raiņa ielu) preces starp Lielupi un jūru pārvadāja pa sauszemi.
1785.gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II Slokai, kur tajā laikā bija vien 20 māju, piešķīra miesta tiesības. Lielāka rosība Slokā sākās ap 1844.gadu, kad izveidoja regulāru ūdens satiksmi ar Rīgu. Savukārt 1877.gadā tika atklāta Slokas dzelzceļa stacija. Gadu vēlāk Slokai piešķīra pilsētas tiesības. 1896.gadā darbu sāka Baltijas Celulozes fabrika, bet 1901.gadā – cementa fabrika.
Pirmā Pasaules kara laikā Slokas tuvumā ilgstoši atradās frontes līnija, kas radīja ļoti lielus postījumus. Ja kara sākumā Slokā bija 567 nami, tad kara beigās varēja saskaitīt vien 111 namus. 80 procenti ēku bija pilnībā iznīcināti vai ļoti stipri bojāti.
1925.gadā Slokas pilsētai pievienoja Slokas mācītājmuižas teritoriju pie Lielupes (tagad Krastciems) un Kaugurciemu pie jūras. 1959.gadā tika pieņemts lēmums Sloku iekļaut Jūrmalas pilsētas sastāvā. Slokas iedzīvotāju skaits 1820.gadā bija 294, bet 1959.gadā, kad to iekļāva Jūrmalā – jau 9400 iedzīvotāji.
Sestdien, 2025.gada 18.oktobrī, Slokā, Raiņa ielas galā – no plkst. 11.00 notiks dažādi svētku pasākumi.
