Sakiet, kurš priekšnieks gan negribētu sev tikai labus darbiniekus. Šķietami vieglākais veids, kā atrast labu darbinieku ir šāds – definēt kvalifikācijas prasības un publicēt aicinājumu pieteikties. Pēc tam – intervijās vai kā citādi noteikt kandidāta piemērotību konkrētam darbam. Tomēr var gadīties, ka kandidāts visādos ceļos mēģinājis sevi parādīt „no labās puses”, kas arī var izdoties uz atlases brīdi. Bet kā ir ilgtermiņā, pieņemot darbā nezināmu cilvēku?
Tomēr ir arī citi veidi, kā atrast labu darbinieku. Vispirms palūkojieties uz tiem, kuri jau strādā jūsu uzņēmumā. Viņi jau paguvuši sevi parādīt – uz ko katrs ir spējīgs. Viena lieta ir novērtēt strādājošo praktiskās iemaņas, bet, manuprāt, svarīgāk ir redzēt viņu attieksmi gan pret konkrētiem darba pienākumiem, gan arī pret uzņēmumu kopumā.
Ir darbinieki, kuri savus pienākumus veic rūpīgi un laikā, bet viņiem nav nekādas intereses mācīties kaut ko jaunu un paplašināt (mainīt) savu kompetences loku. Varētu pat teikt, ka konkrētajos apstākļos tādi darbinieki ir sasnieguši savus spēju (vai vēlmju) „griestus”.
Gandrīz vienmēr var pamanīt darbiniekus, kuri paši meklē iespējas savus pienākumus veikt labāk, efektīvāk un ar mazākām pūlēm, vienlaicīgi nodrošinot arī prasīto kvalitāti.
Tādiem darbiniekiem var piedāvāt savādākus darba uzdevumus, kuri maina ierasto ikdienas rutīnu un liek padomāt, kā šie jaunie darba pienākumi ir veicami.
Ja darbinieks šīs pārmaiņas uzņem ar interesi un aizrautību, tad ziniet – jums ir viens labs darbinieks vairāk. Tāds, kuram nevajadzēs stāvēt blakus un nepārtraukti dot norādes.
Cits paņēmiens ir mēģināt tādam darbiniekam deleģēt uzdevumus, kuru izpilde prasa augstāku kompetences līmeni par to, kādus uzdevumus viņš veic pašreiz.
Loģiski, ka šie jaunie uzdevumi ir grūtāki, prasa lielāku atbildību (arī lielākas pūles), tomēr doma vien, ka šis darbs ir no „augstāka plaukta” nereti papildus mobilizē darbinieku apgūt jaunās zināšanas un prasmes.
Izmantojot kādu no pieminētajām metodēm, varat identificēt darbiniekus, kuri ir gatavi un spēj apgūt plašāku prasmju loku „pa horizontāli” (savā līmenī), kas ir svarīgi mazos uzņēmumos (iestādēs), kurās neliels darbinieku skaits, bet daudz dažādu atšķirīgu darba uzdevumu. Arī pašiem darbiniekiem dažādība uztur interesi strādāt.
Tā var atrast arī darbinieku, kuri ir spējīgi un arī vēlas veikt sarežģītākus un atbildīgākus uzdevumus par tiem, kurus veic pašreiz. Tādi cilvēki var kļūt par labiem vadītāju palīgiem (pat vietniekiem) saviem priekšniekiem vai pat viņus aizstāt, kā arī var apmācīt citus darbiniekus.
Svarīgi ievērot to, ka paplašinot darbinieka kompetenci „horizontāli” vai „vertikāli” nenozīmē papildus darbu pa to pašu atalgojumu. Ja darbinieks tiek labi galā ar jaunajiem pienākumiem, tad viņa „vecos” darbus var uzticēt kādam citam. Varbūt tiem, kuri strādā tikai „no zvana līdz zvanam”, kā pieminēju raksta sākumā.
Ieskatieties savos darbiniekos, modiniet un atrodiet viņos vēlmi kaut ko mainīt un mācīties – tā nodrošinot viņiem gan izaugsmes iespējas, gan arī pašiem vieglāk – jaunus un sarežģītus darbus varēsiet uzticēt jau zināmiem cilvēkiem.
Šādā ceļā pats esmu atradis darbinieku, kurš vēlas apgūt ko jaunu un sāka mācīties augstākajā mācību iestādē, ka arī tādu darbinieku, uz kuru varu pilnībā paļauties savā prombūtnē.
…
Views: 98
