Latvija – Šveice
Tās spēles rezultāts bija vienkārši negadījums. Septiņas komats sekundes pirms spēles beigām. Bet tagad, zinot Šveices komandas spēļu rezultātus ar Zviedriju un Čehiju, liekas, ka arī Šveice ir komanda, kura, ja arī nav galvas tiesu pārāka par pretiniekiem, tomēr pacietīgi gaida savu izdevību, lai paņemtu savu tiesu ar vieniem gūtajiem vārtiem.
Mūsējie vēl nebija ieskrējušies. Man likās, ka pat Lauris, Miķelis un Jānis meklēja savstarpēju sapratni un “negāja uz pilli klapi”, kā abās nākošajās spēlēs. Godīgāks rezultāts būtu bijis neizšķirts pēc 60 minūtēm.
Latvija – Čehija
Šajā spēlē, man likās, bija pavisam cita Latvijas komanda. Kura skrēja un sitās “gudrāk”, tomēr visu spēles laiku ievēroju vienu sakarību. Tā nebija par labu mūsējiem. Brīžos, kad mūsu spēlētāji “gāja virsū” čehu spēlētājiem, pārsvarā gadījumu čehi turpināja individuāli kontrolēt ripu. Vienkārši bija labi redzama individuālo iemaņu starpība – ne velti daudzi no čehiem spēlē NHL komandās. Tādēļ mūsējo spēka spēle kavēja un bremzēja čehus, bet savas izdevības viņi izmantoja pateicoties tieši spējai labi darboties individuāli pāris kvadrātmetros ledus.
Latvija – Zviedrija
Nūūū, tā jau bija tāda Latvijas izlase, kuru līdzjutēji gaidījuši vairākus pēdējos gadus. Ātrums, spēka spēle, kas pretiniekiem lika justies nekomfortabli vienādos sastāvos un centība būt pirmajiem pie ripas, apsteigt pretinieku. Rīkoties pašiem, bet negaidīt kamēr un ko pretinieks ļaus darīt laukumā.
Tomēr mūsējiem vairāk izdevās traucēt pretiniekiem neļaut brīvi rīkoties, nekā pašiem novest līdz cerētajam rezultātam pašu iesākto. Cepuri nost – Lauris atkal parādīja, ka viņš ir Lauris. Jāņa gols – nejaušība vai filigrāna meistarība? Zemguss – arī NHL savus golus ir iemetis kapājot līdz galam šķietami mazcerīgās situācijās.
Mūsējie vienādos sastāvos lieliski jauca nost zviedru nodomus un sadarbību. Vienubrīdi pat pārķerot visas viņu piespēlas. Bet, kolīdz viņu bija “par vienu vairāk” – tā varēja redzēt zviedu individuālo meistarību – lidojošai ripai prasmīgs pieskāriens ar nūju, vai arī tik prasmīgs metiens vārtu stūrī, ka no 100 gadījumiem treniņā tikai viens trāpītu. Individuāla meistarība!!!
Pagaidām tai spējam likt pretī pamatīgu darbu, pašatdevi un kapāšanos, kapāšanos, kapāšanos. Vai ar to pietiks, lai uzvarētu kvalifikācijas svarīgāko maču un iekļūt starp astoņām pusfinālistēm? Gribās cerēt, bet daudz kas atkarīgs no tā, kura komanda tiks mums pretī kvalifikācijā.
Sausais atlikums
Lipmanam jābūt pavisam jocīgam ar galvu, lai pēc Olimpiādes (pirms Pasaules čempionāta) atlaistu no izlases trenera vietas indiāņu virsaiti Tedu. Pagaidām rādās, ka šogad Tedam pašam un Zemgusam sezona NHL beigsies ātri (agri) un nekas netraucēs gatavoties Pasaules čempionātam. No pārējiem – acīmredzot ilgi kavēsies Karsumu Mārtiņš sitoties zem Znaroka karogiem. Varbūt vēl Kaspars un Ronalds Šveicē … . Ja nu vienīgi Rīgas Dinamo izdomā šogad nokļūt KHL finālā …. tad …pa taisno no viena čempionāta uz nākamo.
Lai vai kā, bet Tedam jāpaliek – kurš gan cits spēs sakarīgi sagatavot komandu tik īsā laikā? Sākot no paša sākuma? Ja nu vienīgi Ābolu Artis, kuram lielākā daļa spēlētāju labi zināma un pašam būtu ambīcijas pierādīt (parādīt) sevi arī ārpu KHL.
Views: 64
