Pirms dažām dienām Latvijas teritorijā nokrita krievu uzbrukuma drons. Par laimi tas nokrita vietā, kur neatrodas cilvēki vai mājas, kā arī neeksplodēja dronā esošā sprāgstviela. Amatpersonas apgalvo, ka notikušais nav tīša un apzināta rīcība pret mūsu valsti. Tomēr pats fakts rada lielu satraukumu, jo, ja tas notika vienreiz, tad var atkārtoties.

Līdz šim par Ukrainā notiekošo karu uzzinām dažādos ceļos: ko ziņo masu informācijas mēdiji un stāsta tur bijušie cilvēki. Vai nu paši ukraiņi, vai arī cilvēki, kuri tur bijuši sniedzot dažāda veida palīdzību. Tomēr lielai daļai no mums tas viss līdz apziņai nonāk kā caur sava veida “filtru”- tas notiek tālu no mums. Līdz 7.septembrim, kad norisinājās iesākumā pieminētais gadījums.

Saprotu arī mūsu lēmumu pieņēmējus. Līdz šim līdzīgas situācijas skatīta un “izspēlētas” vien teorētiski, kad neviens no mācībās pieņemtajiem lēmumiem nav reāli ietekmējis iedzīvotājus.

Tomēr kā rīkoties tagad? Reālā vidē un notikumos. Protams, vispirms ir jāidentificē (jāatpazīst) lidojošais objekts: vai tas “iemaldījies” civilais lidaparāts un nerada (nosacīti) bīstamību? Bet ja militārais? Tikai novērot un “sekot” līdzi cerot, ka neradīs nekādas problēmas – atgriezīsies tur, no kurienes atlidojis vai arī “sameklēs” klusu vietu nokrišanai? Bet vai tāds objekts pat “klusā vietā” vienmēr nokritīs nesprāgstot?

Tas var uzkrist lauksaimniekam strādājot savā tīrumā vai mežstrādniekam mežā, tūristam, kurš atbraucis baudīt skaisto un neskarto dabu. Vai arī kādai viensētai, par kādu ciematu vai pilsētu nemaz nerunājot, radot bojājumus vai ievainojot cilvēkus. Neatkarīgi no nacionalitātes un uzskatiem.

Tāpat bīstamas var būt arī šāda lidojošā objekta un izmatoto ieroču atlūzas, ja pieņem lēmumu to iznīcināt gaisā. Ne velti ir teiciens – nekas no tā, kas lido, gaisā nav palicis.  Tad tas vairs nebūs notikums kaut kur tālumā, bet jau uz mūsu, Latvijas zemes.

Cik saprotu no pagaidām publiski pieejamās informācijas, tad tomēr minētajā dienā un gadījumā vēl īsti nebija skaidri kritēriji (robeža), kādos gadījumos un ar kādiem līdzekļiem šāda bīstama objekta lidojums ir nekavējoties jāpārtrauc. Kā arī ne visi Latvijā izvietotie ieroči ir tieši pakļauti vietējām amatpersonām. To izmantošanai nepieciešama garāka (ilgāka) saskaņošanas procedūra, kas tad tiks pārskatīta.

Gribētos lai “sliktie” saprastu, ka viņu militārajiem lidaparātiem vairs neļaus tā vienkārši lidot virs mūsu zemes un virs mūsu galvām, vairs pa diplomātiskajiem kanāliem neteiks tikai “fuij, tā nav smuki darīt”. Bet rīkosies.

Views: 767

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail