Ne vienu vien reizi daudzi no mums ir bijuši tādā situācijā, kad otrs cilvēks “gāž pāri” savus runas plūdus, nedodot nekādu iespēju “iespraukties” ar savu sakāmo.
Reizēm tās ir tikai uzkrājušās emocijas, ko cilvēkam vienkārši nepieciešamas “izrunāt” un tad, iespējams, iestāsies miers un klusums. Šādos gadījumos jau var “savilkt dūrē” visu savu pacietību, nosacīti “aizvērt ausis” un šos runas plūdus “laist pāri”. Gan jau norims.
Tomēr daudz grūtāk ir tādos gadījumos, kad cilvēks ir par kaut ko neapmierināts, “uzvilcies” un uz savu izteikto viedokli vēlas arī saņemt atbildi.
Bieži liekas dīvaini un neloģiski, bet kolīdz sākat atbildēt, pēc pirmajiem vārdiem atkal atsākas sarunu partnera runas plūdi. Nereti pēc viņa teiktā satura noprotams, ka jūsu atbilde pilnībā paslīdējusi garām otra cilvēka apziņai.
Tādos gadījumos vajag panākt to, lai otrs cilvēks kaut uz brīdi apklust un ieklausās jūsu teiktajā. Vajadzīga pacietība un spēja saglabāt mieru, nepavilkties līdzi.
Centieties noķert “spraugu” otra cilvēka runas plūdumā un vienkārši, bet stingri pajautājiet: “Vai jūs vēlaties uz saviem jautājumiem saņemt atbildes?”.
Var notikt, ka jūsu jautājums pirmajā reizē netiek pamanīts. Tad to pacietīgi atkārtojiet. Atbilde jau paredzama: “Protams, ka vēlos saņemt atbildi”.
Gadās gan, kā jau minēju iepriekš, pēc jūsu vārdiem vai teikumiem, otra cilvēka runas straume brāžas ar jaunu spēku. Tad mierīgi atkārtojiet savu jautājumu – vai vēlaties saņemt atbildi? Ar piebildi, lai tad tagad ļauj runāt jums.
Protams, tāda rīcība negarantē produktīva dialoga sākšanos. Tomēr ar katru reizi, kad atkal uzdosiet savu jautājumu, jums rodas aizvien vairāk laika un iespējas gan atbildēt uz jautājumiem, gan arī pamatot savu viedokli. Līdz, pārsvarā gadījumos, saruna beidzas ar savstarpēju sapratni. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr ir panākta abpusēja vienprātība apspriestajos jautājumos.
IETEIKUMI
- Ja sarunu partneris ir agresīvs vai ļoti runāt mīlošs – nekādā gadījumā “nepavilkties” līdzi. Kontrolēt sarunas gaitu.
- Atrast brīdi, lai uzdotu jautājumu, kas sabremzē runas plūdus un panāktu, ka cilvēks sāk ieklausīties jūsu teiktajā.
- Ja neizdodas uzreiz – saglabāt pacietību un atkārtot savu “bremzējošo” jautājumu.
- Par katru apspriesto tēmu pajautāt sarunas partnera viedokli. Tas liks sarunu partnerim pierimt un sākt apdomāt savas atbildes.
- Ja vien saruna nav par kādiem konkrētiem, pierādītiem faktiem, tad noteikti jāpiezīmē, ka oponentam ir tiesības uz savu, atšķirīgu viedokli. Un tikai tad pāriet pie nākošās tēmas.
Personīgā pieredze gūta desmit gadus strādājot pašvaldības policijā un ar dažādu sociālo grupu sabiedrības pārstāvjiem diskutējot par aktuālām, bieži pat ļoti nepatīkamām tēmām.
Views: 112
