Septembra beigās Iekšlietu ministrijā notika diskusija par pašvaldību un pašvaldības policijas vietu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Tajā klātienē piedalījās Iekšlietu ministrijas un citu iekšlietu institūciju pārstāvji (ieskaitot iekšlietu ministru), kā arī pašvaldību policijas pārstāvji. Par ko diskutēja?
Iekšlietu ministrs un parlamentārā sekretāre pauda IeM ministrijas viedokli par to, ka:
Nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai pašvaldībām ļautu finansiāli un materiāli atbalstīt Iekšlietu ministrijas institūcijas sabiedriskās kārtības nodrošināšanās konkrētās pašvaldības teritorijā. Tas nebūtu obligāts pienākums, bet gan tiesības pašvaldībai brīvprātīgi pieņemt šādu lēmumu.
Pašvaldības policijai paplašināt pilnvaras uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un pieņemt lēmumus tādos, gadījumos, kad nav nepieciešama īpašas zināšanas vai prasmes pārkāpuma konstatēšanai, pierādījumu iegūšanai un lēmuma pieņemšanai. Tādos gadījumos, pēc pārkāpuma konstatēšanas, pašvaldības policijas darbiniekiem nevajadzētu stundām ilgi gaidīt Valsts policijas darbinieku papīru sarakstīšanai, ko varētu izdarīt arī pašvaldības policijas darbinieks. Piemēram, konstatējot, ka transportlīdzeklim nav veikta tehniskā apskate vai OCTA, kā arī aizlieguma zīmju prasību neievērošana (ne tikai apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi).
Kategoriski tika noliegta iespēja pašvaldībām nodarboties ar braukšanas ātruma kontroli izmantojot tehniskos līdzekļus. Tā vietā, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, ieteica izvietot “gulošos policistus”.
Iekšlietu ministrijas pārstāvji arī neslēpa savu vēlmi – ar normatīviem aktiem noteikt to, ka katras pašvaldības teritorijā jābūt pašvaldības policijai, kas nodarbotos ar sabiedriskās kārtības kontroli. Varētu veidot savu pašvaldības policiju, reģionālo pašvaldības policiju vai arī šīs funkcijas deleģēt citai pašvaldībai.
Lai arī tika atzīts, ka Likums par Policiju ir viens no vecākajiem likumiem atjaunotās Latvijas vēsturē, tomēr tuvākajā laikā neesot paredzams veikt tā būtisku pārstrādāšanu.
Valsts kontroles pārstāvis informēja par veikto pārbaužu rezultātiem vairāku novadu pašvaldībās:
Lai arī esot noslēgti sadarbības līgumi starp Valsts policiju un pašvaldībām, reāli tie nedarbojas kā tas bijis iecerēts. Īpaši informācijas apmaiņas jomā.
Pašvaldības nav veikušas situācijas vērtējumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Nav noskaidrotas problēmas un nav doti konkrēti, izmērāmi izpildāmie uzdevumi pašvaldības policijai. Līdz ar to pašvaldības policijai nav reāla darba plāna.
Pašvaldības nav informētas par to, ko sabiedriskās kārtības nodrošināšanā pašvaldību teritorijā ir veikusi Valsts policija.
Valsts Policijas koledža
Valsts policijas koledža apmāca pašvaldības policijas darbiniekus pēc pieprasījuma, piedāvājot Valsts policijas darbinieku apmācībai sagatavotos īstermiņa kursus dažādās speciālās jomās. Tas ir maksas pakalpojums pēc apstiprināta cenrāža.
Kopš 2012.gada dažādos kursos apmācīti apmēram 300 pašvaldības policisti.
Nobeigumā
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre mudināja iesūtīt konkrētus priekšlikumus par to, kā pašvaldībām un pašvaldības policijai darboties sabiedriskās kārtības uzturēšanā un sadarbībās ar Iekšlietu ministrijas iestādēm.
Views: 44
