Vienu rītu pa Latvijas Radio 1, dzerot savu rīta kafiju, klausījos interviju ar kādu Saeimas deputāti. Viena no intervijā skartajām tēmām bija par to, kam ģimenes varētu tērēt ārkārtējās situācijas laikā bērniem piešķirto pabalstu 500 euro apmērā.
Iepriekš publiskajā telpā no “citas mutes” bija izskanējis piemērs, ka šo bērnu pabalstu 500 euro varētu izmantot datoru iegādei attālinātajam mācību procesam.
Deputāte tādu ideju nosauca par galīgi nepieņemamu, jo par tādu naudu datoru nemaz nevarot nopirkt. Izņēmums esot tad, ja iestāde vai uzņēmums pērk vairumā un tad varot dabūt ievērojamas cenu atlaides.
Tajā brīdī neņēmos spriest par patreizējām datoru cenām, bet domāju, ka tāds dators, kāds noder skolniekam mācībām, nemaz nevarētu būt tādā pasakainā cenā. Ja vien to neplāno izmantot arī jaunākās paaudzes datorspēlēm.
Tomēr šis rakstu darbs top ar domu, ka deputāte, iespējams, nemaz nezina kā veidojas valsts un pašvaldības iestāžu iegādāto datoru cena. Vai viņa zina, ka vajadzīgās lietas jāiegādājas Elektroniskajā Iepirkumu Sistēmā (EIS)? Un tajā EIS patiesi – lētu datortehniku nemaz nav iespējams atrast. Interesanti, kurš un pēc kādiem kritērijiem pieņem lēmumus par to, tieši kuras preces tiek iekļautas piedāvājumā EIS, bet to tehniskās spējas (specifikācija) bieži vien ir daudz augstāka par lietotāja reālajām vajadzībām. Līdz ar to pat lētākais piedāvājums EIS ir 2 – 2,5 reizes dārgāks nekā var atrast pat ne lētākajā datortehnikas veikalā.
Bija vajadzība iegādāties vienkāršu planšetdatoru. Vienkāršu, bet labu SAMSUNG planšeti. Datorveikalā tā maksāja ap 175 euro, bet EIS nemaz tādu nepiedāvāja. Lētākais planšetes piedāvājums bija ap 370 euro. Starpība ir, vai ne? Bet tie EIS piedāvātās planšetes cenu palielinošie “navoroti” nemaz nebija nepieciešami. Un tā tiek “slauktas” valsts un pašvaldības iestādes ar obligāto iegādi “caur” EIS.
Pāris dienu pēc pieminētās intervijas jau domāju, ka, varbūt, es pats esmu palaidis garām lielo datortehnikas cenu lēcienu? Jo sākoties šīs sērgas ērai un pirmajai tālmācībai, tā arī notika.
Bet šodien internetā “uzdūros” rakstam – apkopojumam par to, kā ģimenes plāno tērēt paredzēto (solīto) bērnu pabalstu 500 euro apmērā. Lielākā daļa aptaujāto pieminēja datoru iegādi bērnu vajadzībām un vēl dažādas citas vajadzīgas lietas. Tātad tā ir tiesa, ka bērnu mācību vajadzībām iegādājamie datori nemaz nav kosmiskā cenā, kā to apgalvoja deputātes kundze. Varbūt tā viņa centās noniecināt šīs “bērnu naudas” vērtību, jo to ierosinājuši citas politiskās partijas deputāti?
Views: 392
No tā ko esat publicējis izskatās ļoti vienkārši, bet tam visam ir arī otra puse. Agrāk EISa nebija un varēja pirkt ko un kā gribēja – bardaks bija vēl lielāks. EIS vēl būtu daudz kas uzlabojams, piemēram to padarīt tuvāku brīvajam tirgum. Bet tad cīnīsimies ar dažādiem negodprātīgiem uzņēmējiem, kas mēdz tirgot ļoti zemas kvalitātes preci. Šī ir tēma par ko var runāt ne vienu vakaru vien.
Paldies par savu viedokli.
Es, savukārt, balstījos uz savu pieredzi EIS izmantošanā. Tā gan nav liela, jo iegāde un apgāde nav mana pamata nodarbošanās. Tādēļ tad, ja ir kāda vajadzība, gribētos lai piedāvājums būtu iespējami tuvāk manām vajadzībām. Vai tad, kad rīkojamies ar nodokļu maksātāju naudu, tas ir normāli – krietni pārmaksāt par nevajadzīgiem (liekiem) pričendāliem?
Par savu naudu gan visi un visu smalki izpētītu … pirms atvērtu savu (!) maciņu.