Vienmēr ir tādas tēmas vai atsevišķi jautājumi, par kuriem nemēdz daudz (plaši) runāt vai rakstīt. Pārsvarā tās ir problēmas, kas konstatētas, tomēr vismaz patreiz (tuvākajā laikā) nav saskatāmi risinājumi. Vai arī sabiedrības noskaņojums ir uz viena “viļņa”, tomēr reālā situācija var būt visai atšķirīga. Tad vajag lielu drosmi, lai netīkamu ziņu pateiktu skaļi.
Reizēm jau par tādām lietām saka (raksta), bet tā kā tas īsti neiet kopā ar “oficiālo” pozīciju vai arī cilvēku viedokli, tad ziņa pazūd nepārtrauktajā informācijas plūsmā.
Unian.net lasīju, ka daži amerikāņu militārie eksperti (tie gan nav valdības pārstāvji) paliek ļoti bažīgi, jo ASV bruņojuma rūpniecība ir tik liela, “masīva”, smagnēja un neelastīga, ka nespēj tikt līdzi reālajai kara darbības videi un tās vajadzībām. Īpaši tai, kāda notiek Ukrainā.
Aizvien lielāka nozīme ir bezpilota lidaparātiem (droniem), kas salīdzinoši nelielos attālumos pat spēj daļēji kompensēt artilērijas trūkumu. Dronu izmantošana reizēm pat sanāk lētāka un efektīvāka. It īpaši FPV (pilots redz ko redz drons), jeb “kamikadzes”.
Amerikāņi redz to, cik lielu skaitu bezpilotu lidaparātu katru mēnesi izmanto ukraiņi. Ļoti liela daļa no tiem ir Ķīnas ražojumi, ko ukraiņi sekmīgi pielāgo savām vajadzībām. Tas nozīmē to, ka Ķīna dronu ražošanā ir ne tikai ievērojami pārspējusi ASV, bet arī, balstoties uz pieredzi, tos pilnveido.
Kas notiktu tad, ja izceltos tiešs konflikts starp abām lielvalstīm? Nav ilgi jādomā, kurai no tām būtu ievērojams pārsvars.
Tādēļ ASV eksperti uzskata, ka viņiem pašiem nepieciešams palielināt šo nelielo (tuvās darbības), bet efektīvo dronu ražošanu un ar tiem apgādāt ukraiņus, tā “izspiežot” Ķīnas dronus.
Vienlaikus amerikāņu ražotājiem būtu iespēja testēt savus produktus tieši reālos kaujas apstākļos. Līdz ar to tie būtu efektīvi pielietojami dažādos konfliktos. Tomēr pat šie labie nodomi atduras pret smagnējo “mašinēriju”, sākot ar lēmuma pieņemšanu un, iespējams, konkurētspēju ierobežojošo produkta (drona) gala cenu. Jebkurš karš prasa līdzekļus (tajā skaitā naudu) un tiek meklēta efektīvākā un lētākā prece.
Tikko pieminēju to, ka liela nozīme jaunu militāru tehnoloģiju izstrādē ir iespēja produkciju testēt kaujas apstākļos. To pašu var arī teikt par kara “vešanas” prasmēm. Viena lieta ir to mācīties militārās mācību iestādēs un pilnveidot mācībās apvidū, bet pavisam kas cits, ja sastopas ar reālu pretinieku.
Kādās nelielās NATO valstu rīkotajās mācībās “pretinieki” karoja tā, kā to to Ukrainā dara krievi. Izrādījies, ka līdz šim “spēkā esošie” kara vešanas principi (taktika) pret “krieviem” bijusi maz efektīva. Iespējams, ka atbilstošos lēmumu pieņēmēju gaiteņos ir izdarīti attiecīgi secinājumi un tiek gatavoti nepieciešamie taktikas rokasgrāmatu precizējumi.
Ne velti starp ukraiņu melnā humora tēmām ir arī tāda, ka viņu instruktoriem un virsniekiem darba netrūks arī pēc kara, jo viņi būšot pieprasīta “prece” daudzu valstu armijās kā eksperti un mācību spēki.
Vēl pavisam nedaudz “sāņus” no šodienas tēmas, bet arī var attiecināt uz notiekošo Ukrainā. Pavisam nesen skatījos kādu dokumentālo filmu par Otro pasaules karu. Viens no vācu zināmākajiem karavadoņiem bija “Tuksneša lapsa” ģenerālfeldmaršals Ervīns Rommels. Lai arī viņam bija daudz panākumu kaujas laukā, tomēr nācās ciest arī sakāves. Un pēc vienas no tās (sakāves) viņš bija teicis apmēram tā: “…mēs darījām visu, ko spējām, bet viņu (pretinieku) vienkārši bija daudz, daudz, daudz vairāk par mums”. Tas bieži izsaka visu.
…
Views: 171
