Par to, ka dienasgrāmatas rakstīšana ne vien labi palīdz sakārtot savas domas, bet uztur mundru pašu cilvēka domāšanas procesu kā tādu, esmu lasījis un arī pats pārliecinājies.
Tikai viedokļi dalās tad, kad jāizvēlas: ko rakstīt dienasgrāmatā? Ar to es domāju: vai visu ko un par ko domā izlikt rakstiski? Vai ir kāda robeža līdz kurai var, bet tālāk (vairāk) tomēr labāk ne?
Te, droši vien, jālemj katram pašam. Pirmkārt, cik godīgs un atklāts ir pats pret sevi. Vai patiesi simtprocentīgi visu kas prātā (domās) gatavs “izlikt”? Vai kādā prāta stūrītī nemitinās varbūtība, ka pavisam atklāti rakstītais kādreiz nejauši “var nākt gaismā”?
Ne jau pēc gadu desmitiem vai simtiem, bet tagad. Un apzināti izmantots pret pašu rakstītāju vai arī pret pieminētām personām? Ne velti daudzu romānu vai filmu scenāriju pamatā ir “nejauši” atklāti noslēpumi un stāsti par dzīves samezglojumiem, kas oriģināli nebija paredzēti citu acīm.
Brīvi rakstot par to ko domājam, jūtam, var gadīties, ka nejaušais lasītājs rakstīto (izlasīto) saprot pavisam savādāk, kas noved pie lielām un grūti slapējamām domstarpībām vai pat nepatikšanām.
Piebildīšu, ka man pašam tā kādreiz ir gadījies, jo mans “brīvais” domāšanas, izteikšanās un rakstīšanas stils bieži vien stipri atšķiras no tā, kā “pareizi” rakstu vai runāju publiski. Tas uzreiz nenozīmē, ka esmu “divdabis”, nē. Vienkārši ir domas, ko var izteikt ar dažādiem, stipri atšķirīgiem vārdiem un teicieniem. Tie nav arī lamu vārdi svešvalodā.
Iespējams arī, ka dienasgrāmatu tomēr rakstām ar domu, ka “kaut kad vēlāk” tā nonāks citu rokās (acīs) un lasītājs var “rakties” tekstā meklējot kaut ko personīgu par sevi. Lai atrastu ko patīkamu vai arī pavisam pretējo.
Ja tā, tad rakstītājam var “ieslēgties” piesardzība – kuru pieminēt, kuru nē. Un “kādā gaismā” konkrēto personu parādīt.
Varbūt tāda ikdienas rakstīšana ir ar vienkāršu mērķi – nomierināt savu prātu, jo burtu līniju izvilkšana ar roku uz papīra ir ļoti relaksējoša. Sarežģītos dzīves brīžos mēģinot savas domas sarindot rakstīšanai uz papīra, rodas skaidrība un sava veida kārtība paša galvā, kas noved pat pie konkrētas situācijas risinājuma.
Interesanti, vai jūs arī rakstāt dienasgrāmatu? Un kā jūs to darāt? Es rakstu. Tomēr, atšķirībā no “senākiem laikiem” un ņemot vērā ne tik patīkamo pieredzi, cenšos būt … kā lai to pasaka … neitrālāks. Ar mazāku emociju devu, bet ar nolūku bezkaislīgi analizēt notiekošo.
Par atbrīvojošas rakstīšanas labvēlīgo ietekmi veļ varat izlasīt šeit: Atbrīvo prātu gaišām domām.
…
Views: 276
