Pēc ilgāka pelēkā perioda aiz loga gaišs, bet vēss bezmākoņu rīts. Vai tādēļ ka svētdiena? Lielai daļai cilvēku brīvdiena, ko katrs var baudīt pēc savas “pilnas programmas”.
Sākot ar vēlo celšanos. Ja vien bērni vai kāds mājas mīļdzīvnieks nav citās domās un pieprasa nekavējošu jautru vai citādu lietderīgu rīcību. Eh, ja viņiem varētu iemācīt ne tikai kalendārā pamanīt melnos un sarkanos datumus, bet arī atšķirības rīta režīmos. Lai vai kā, tomēr var atļauties nesteidzīgas brokastis. Iespējams, ar sekojošu jautājumu – ko lai sadara tādā brīnišķīgā dienā?
Gan netrūkst arī tādu, kuriem atbilde jau skaidra un saullēktu viņi sastop ārpus mājām. Ceļā vai jau esot kādā skaistā dabas stūrītī. Tagad iestājies izdevīgs gada periods tām laiskajām personām, kurām patīk gan baudīt saullēktus, gan arī rītos ilgāk pagulēt. Jo saullēkts ir ievērojami “panācies pretī” – var nesteidzīgi iesākt dienu un vienalga pagūt uz burvīgu saullēktu mežā, pļavā, purvā, pie upes vai ezera. Ja vēl komplektā ar sauli ir arī migla un bagātīga rasa, tad var droši teikt, ka rīts izdevies par visiem 100. Labi ka dabas mīļi – fotogrāfi nav mednieki un “nešauj” ar lodēm vai skrotīm.
Cita izvēle: tāpat doties ārpus mājām, bet mēģināt uzminēt, kur rudens jau iekrāsojis koku lapas, tā zaļganajā pelēcībā ieliekot košākus akcentus. Te maza atkāpe no rīta poēzijas: dabas eksperti pagaidām nespēj prognozēt šī rudens krāsu paleti: košā daudzkrāsainība vai pelēkā rūsas krāsa.
Es tik par dabu vien, par dabu vien. Bet brīvo dienu var iesākt arī ar smaržojoša dzēriena krūzi rokās pie brokastu galda vai arī TV priekšā, skatoties kādu interesantu pārraidi vai ierakstu no steigas un noguruma pārņemtiem darba dienu vakariem.
Galvenais, lai kājas siltumā, jo nakts vēsums tā iemanās iekļūt istabā ne tikai gar veciem, šķībiem logu rāmjiem un durvju aplodām, bet pat atrod mikroskopiskas ejas “zaļo” (silto) tehnoloģiju radītajos ražojumos. Tad tas (vēsums) raugās pēc kādas basas vai plānā zeķītē ieautas kāju pēdas. Vēsumam ar pēdu vien nepietiek, tas ļoti pacietīgi un mērķtiecīgi tuvojas potītēm un, ja iespējams, labprāt ceļotu arī augstāk.
Svētdienu var iesākt arī pavisam savādāk. Pamosties, katram gadījumam vēlreiz pārliecināties ka patiesi brīvdiena. Tad ātri, ātri aizskriet atbrīvoties no organisma “naktī sastrādātā” un ar lielu baudu ieslīdēt atpakaļ zem vēl siltumu nezaudējušās segas.
Ko tālāk? Tas atkarīgs no tā, kas vēl atrodas zem tās pašas segas (TV pults vai kāds silts un mīļš plecs). Jo ir taču Svētdiena un fantāzijai nav robežu. Pat brokastis var pagaidīt … līdz pusdienlaikam.
…
Views: 111
