Periodiski lasu ziņās par to, ka šur un tur kāda no Latvijas firmām uzstādījusi jaunus intelektuālās novērošanas sistēmas elementus. Pēdējā publikācijā, ko ar dažu dienu intervālu pārpublicēja gandrīz visi Latvijas lielākie digitālie “ziņneši”, stāstīja par to, ka šāda sistēma uzstādīta Jūrmalā pie gājēju pārejas blakus Majoru dzelzceļa stacijai.
Tā ne tikai spējot pamanīt gadījumus, kad transporta līdzeklis šķērso gājēju pāreju pie sarkanās luksofora signāla, bet arī piefiksēt “vainīgā” braucamrīka reģistrācijas numuru un visus datus nosūta tiem, kuriem dotas pilnvaras lemt par pienācīgā soda uzlikšanu. Domāju, ka tas ir labs risinājums kā izmantot jaunās tehnoloģijas.
Tomēr raugoties tuvākā vai tālākā nākotnē uz vēl plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu, īpaši kārtības sargāšanas un uzturēšanas jomā, vēl par agru atmest novērošanu ar dabīgā intelekta līdzdalību.
Šīs sistēmas netiek slēptas, par tām publiskās vietās neliek brīdinājuma – informatīvās zīmēs par to, ar kādu mērķi un kā labā tiek vākta un apstrādāta informācija.
Tās neprasa arī īpašu uzraudzību vai apkalpošanu, vien elementāru cilvēcisku cieņu. Parasti šīs sistēmas pašas “uzstādās” vietās, kurās iespējama lielāka cilvēku pārvietošanās vai citas uzmanību piesaistošas aktivitātes. Piemēram, daudzdzīvokļu namu pagalmi, lodžijas, balkoni, bērnu rotaļu laukumi, sabiedriskā transporta pieturvietas, tirgi un tamlīdzīgi. Būtiskais trūkums, ka šo sistēmu efektivitāte krītas sliktos laika apstākļos, laikā kad tuvākajā veikalā izmestas preces ar lielām atlaidēm vai televīzijā rāda populārus seriālus, kā arī naktīs.
Toties uzskaitītos ierobežojumus kompensās dabīgā intelekta spējas ne tikai fiksēt, bet arī “salikt kopā” dažādā laikā un veidā iegūto vizuālo un audio informāciju par lielāko daļu no tuvākajā apkārtnē redzētajiem cilvēkiem un transportlīdzekļiem.
Piemēram, ja šai “sistēmai” pavaicāsiet kaut ko par kādu personu nosaucot pazīmes vai parādot fotogrāfiju, ir ļoti liela (bet ne simtprocentīga) iespēja, ka uzzināsiet: kad persona un ar ko kopā pēdējo reizi redzēta, no kuras puses nāca un kur aizgāja, vai ko nesa rokās, kā arī kurā namā un kāpņu telpā (un iespējams – pat kurā dzīvoklī) dzīvo. Ja tur nedzīvo, tad pie kā “piestaigā” un vai paliek tur pa nakti.
Papildus var iegūt arī personas pastāvīgo draugu sarakstu (kas, atšķirībā no radiem, nav pat policijas datu bāzēs) un ziņas par ieradumiem. Vai to visu var nodrošināt arī pats, pats gudrākais digitālais intelekts pasaulē? Šaubos.
Tādēļ klusībā ceru, ka digitālā pasaule vēl ilgi “neizēdīs” no savas vietas šo dabīgo, interesanto un reizēm mazprognozējamo dabīgā intelekta “sistēmu” no mūsu pagalmiem un balkoniem. Jo tas apkārtējai videi piedod sava veida šarmu.
…
Views: 417
