Lasīju internetā ziņu, Aizsardzības ministrs cer tuvākajā laikā reāli “iekustināt” Sauszemes spēku Mehanizācijas projektu un iegādāties pirmos mazlietotus bruņutransportierus. Tika teikts arī, ka notiekot intensīva izpēte – tieši kāda veida bruņu transportieri karavīriem visvajadzīgākie.
Pirms dažiem gadiem tika teikti līdzīgi paziņojumi. Jau tad bija noteikts, kādus bruņu transportierus nepieciešams pirkt. Budžetā pat bija paredzēta nauda pirmajam pirkumam, tikai … tas apstājās dēļ “lielās apetītes” – jo daži lēmēji negribēja sākt ar mazumiņu – vispirms nodrošināt tos karavīrus, kuri atrodas misijās un tikai vēlāk pirkt nepieciešamo vienībām Latvijā. Diemžēl “lielajam kumosam” naudas nepietika un tad vēl nāca “dižķibele”, uz kuras rēķina varēja norakstīt pašu neizdarību un arī kļūmīgos lēmumus.
Iepriekšējo reizi sākot Mehanizācijas projektu tika pieļautas vairākas kļūdas, kas bremzēja projekta īstenošanas sākumu un palielināja nepieciešamās izmaksas.
- Nebija veikta kvalitatīva vajadzību izpēte lai noteiktu iegādājamo bruņu transportieru fukcionālās pamata prasības. Izvēle balstījās uz dažu augstu visrnieku subjektīviem uzskatiem.
- Izmaksas tika rēķinātas uz “bāzes modeli”, nezinot, cik vēl izmaksātu bruņojuma, sakaru līdzekļu un cita aprīkojuma uzstādīšana;
- Nepilnīgi bija noteikts un aprēķināts, ko vajadzēs un cik maksās, lai bruņu transportierus nogādātu Latvijā, izveidotu un aprīkotu infrastruktūru bruņutransportieru izvietošanai, apkopēm un remontiem, kā arī personāla apmācībai;
Šie papildus izdevumi, kuri nebija apzināti projekta sākuma stadijās, visai jūtami palielināja nepieciešamos resursus, kuri pārsniedza reāli pieejamo finansējumu noteiktam laika posmam. Situācija starp NBS un ministriju “dzirksteļoja”.
Cerams, ka šoreiz viss ņemts vērā un paredzēts laicīgi un karavīri patiesi saņems viņiem tik ļoti nepieciešamos un sen gaidītos bruņutransportierus.
…
Views: 178
Jāni, ko tu domā par šo?
http://varabungas.wordpress.com/2013/11/13/dienas-grauds-75/
Neesmu speciālists par katru konkrēto tehnikas veidu, bet, manuprāt, ikvienam loģiski domājošam cilvēkam vajadzētu būt skaidram, ka tā tehnika, kas derētu uz vietas Latvijā, nez vai būtu piemērota potenciālajām misijas vietām ārpus Latvijas. Papildus tam vēl jāapmāca personāls un regulāri jāuztur iemaņas – cik daudz NBS varēs atļauties tērēt naudiņu tam. Citādi – uz tehnikas garāžām varēs vest viesus un rādīt, kas mums ir. Bet vai būs gatavi arī reāli pielietot? Ķēžu tehnika ekspluatācijā maksā dārgāk nekā riteņotā.
Nu, cik lasīts, tad Latvijas apstākļiem grib mazlietotus kāpurķēžniekus, savukārt misijām grib jaunus riteņus?