Augustā bija iespēja doties pavisam īsā, dažu dienu ilgā, braucienā uz Ukrainu, nelielu pilsētiņu Shidņica Ukrainas rietumos, Piekarpatos. Pirms sākt dalīties ar saviem iespaidiem, pameklēju papildus informāciju par Shidņicu.
Internetā pieejama informācija, ka Shidņicā dzīvo apmēram 6000 iedzīvotāju, bet pašu ukraiņu 2017.gadā izdotajā ceļvedī pieminēti vien 2200 iedzīvotāju. Lai arī tagad Shidņica kļuvusi par vienu no Ukrainas rietumu kūrortsanatoriju centriem, 19.gadsimta vidū tā ieguva atpazīstamību ar pirmajiem naftas ieguves urbumiem un īsā laikā kļuva par nozīmīgu naftas ieguves centru, ka tās transportēšanai pat tika izveidots cauruļvads. Tomēr pēdējās desmitgadēs naftas ieguva samazinājusies un Shidņica kļuvusi atpazīstama ar minerālūdeņiem, kurus sekmīgi pielieto dažādu veselības problēmu ārstēšanā. Līdz ar to Shidņicā uzceltas vairākas plašas sanatorijas un viesnīcas, kā arī darbojas daudzas mazas privātas viesnīcas un viesu mājas.
Shidņica atrodas nelielā ielejā starp divām Karpatu kalnu grēdām, mazas upītes Shidņičankas krastos. Šī reģiona kūrortu popularitāti raksturo arī tas, ka uz blakus pilsētu Truskavecu ir tiešā autobusu satiksme no Rīgas (caur Poliju).
Mana brauciena programma bija tāda, ka no pašas Shidņicas maz ko iespēju redzēt. Tik vien kā galvenās ielas caur autobusa logu un viesnīcas-sanatorijas kompleksu “DiAanna”, kurā nakšņojām.
Pašā ielas malā, turpat uz trotuāra, neliels tirdziņš, kurā var nopirkt vietējos ražojumus, ieskaitot aitādas izstrādājumus. Attālāk no centra, ielas malā uz pakalna piemineklis kritušajiem pašreiz notiekošajā karā. Gandrīz visur tiltu margas, vai betona norobežojumi nokrāsoti valsts karoga krāsās – zili/dzelteni.
Viesnīca “DiAnna” sastāv it kā no divām daļām. Lielākā no tām – pati viesnīca un telpas dažādām procedūrām ar minerālūdeņiem. Apkārt teritorijā strūklaka, celiņi, soliņi, šūpoles, bērnu rotaļu laukumi, neliels basketbola un futbola laukums. Bet tas nav viss. Blakus lielajam korpusam daudz mazāka un drusku pieticīgāka ēka – JUMBO. Tajā plašs bārs, galdiņi, vieta dejošanai, biljards. Viss priekš tiem, kuri nav noguruši no minerālūdens procedūrām un diena nebeidzas reizē ar vistu gulēt iešanas laiku. Savukārt tiem, kuri ir visizturīgākie, galvenajā ēkā visu nakti atvērta “aptieka” – pavisam izmēros mazs bāriņš (kiosks), kurā visu nakti var iegādāties stiprinošos dzērienus un tos tukšot sēžot kādā no plašā vestibila dīvāniem.
No ārpuses bija iespēja aplūkot arī kādu citu lielu (un dārgu) viesnīcu – sanatoriju pašā Shidņicas centrā – “Tustaņa”. Blakus viesnīcai – vietējā pilsētiņas autoosta. Pareizāk to būtu saukt par autobusa apstāšanās vietu. Vienkārša pieturas zīme. Pat bez nojumes.
Ielas pretējā pusē piemineklis pilsētiņas viesiem – sieviete pretlietus apmetnī ar lielu minerālūdens trauku pie rokas. Tā tur, Shidņicā, pārvietojas lielākā daļa tūristu – ar dažāda izmēra traukiem ar izvēlēto minerālūdeni no daudziem pilsētiņas apkārtnē esošiem minerālūdens avotiem.
Nedēļas nogalē notika pilsētas svētki. Diemžēl valodas dēļ (viss notiek ukraiņu valodā), gandrīz nekā nebija iespējams saprast – par ko runā un dzied cilvēki uz skatuves. Sestdien neplānoti, ilgāk par pusnakti, “ievilkās” svētku pasākumu oficiālā un kultūras daļa. Tādēļ tika pieņemts lēmums – dejas nenotiks. Oficiālā versija – Ukrainas austrumos notiek karš. Tas gan netraucēja dejām un citām izpriecām “uz pilnu klapi” notikt nākošajā naktī, naktī uz pirmdienu, kaut pirmdiena ir darba diena.
Braucot vēroju arī Ukrainas ceļus. Uz galvenajām maģistrālēm, piemēram uz reģiona centru Ļvovu, tie labā kārtībā. To gan nevarētu teikt par reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Vietām braukšana iespējama tikai pavisam lēna. Izņēmums bija kādi 14 km pavisam jauna, tikko būvēta, reģionālā ceļa. Paši ukraiņi teica, ka ceļu esot būvējuši maķedonieši. Var jau būt.
Gribat nokļūt kādā no Ukrainas rietumu reģiona kūrortiem? Meklējiet autobusa sarakstu no Rīgas starptautiskās autoostas uz Truskavecu.
…
Views: 133
