Plieņciema nosaukums cēlies no sena baltu vārda “pliens” kā arī sauc labi zināmo kaļķakmeni. Rakstveida dokumentos Plieņciems pirmo reizi pieminēts 1551.gadā. Plieņciema Baltā kāpa veido labu aizsegu ciema mājām no jūras vējiem. Kāpa visā tās garumā apaugusi ar vecām priedēm un diezgan trūcīgu augu segu kāpas dienvidu galā.
Baltās kāpas ziemeļu daļā pie Plieņciema kapiem izveidota koka dēļu gājēju taka uz piekrasti. Vietām tā ir diezgan stāva un nedaudz “jāiesvīst” lai pārvarētu kāpas nogāzes. Toties pie jūras iekārtots neliels atpūtas laukums. Plieņciema dienvidos nesen izveidoja vēl vienu gājēju taku uz jūras piekrasti. Tās sākums labi pamanāms tuvojoties no Jūrmalas puses.
Tomēr, manuprāt, interesantākā Plieņciema Baltās kāpas daļa ir tā, kur tās virsotnē neaug koki un jūras vēji atseguši kāpu smiltis. Pareizāk būtu teikt, ka virsotnes vietā izveidojusies diezgan plaša ieplaka, ko sauc par Vabu laukumu. Tajā uz vabām (balstiem) zvejnieki žāvēja tīklus. Kāpas nogāzes sedz plāna gaiši pelēku sūnu kārta un staigāt atļauts tikai pa dēļu segumu takām. Izņemot “Vabu laukuma” centru, kur atrodas irdenas smiltis. Vienā kāpas daļā zem vecām priedēm izbūvēta jauka skatu platforma, no kuras var redzēt gan Vabu laukumu, gan jūru, gan tālāko piekrasti, ieskaitot Ragaciema bāku. Vabu laukumā, kas atrodas Plieņciema Baltās kāpas virsotnē, var nonākt pa diezgan stāvu taku no Krasta ielas (iepretim Nr.38) , šķērsojot nelielo Plieņupīti.
Plieņciemu par atpūtas vietu pie jūras muižnieki izvēlējās jau Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1682). Ar laiku te tika celtas vasarnīcas, veidoja spēļu un deju laukumus. Plieņciems kļuva par populāru peldvietu līča Kurzemes krastā. 1764.gadā pie jūras te atpūtusies arī Krievijas imperatore Katrīna Lielā, bet krietni vēlāk – 1810.gadā vairākas nedēļas Plieņciemā dzīvojusi arī tā brīža Krievijas cara sieva.
Ja vēlaties izjust tāda maza piejūras ciema noskaņu, tad automašīnu var atstāt Plieņciema dienvidu daļā pie galvenā ceļa un ar kājām doties pa Krasta ielu līdz pat Plieņciema kapiem (apmēram 1,2 km). Tur, pa jau pieminēto gājēju celiņu, šķērsot Plieņciema Balto kāpu un nonākt pludmalē. Pa pludmali var doties atpakaļ līdz nonāk līdz koka dēļu takām ar norādi uz Balto kāpu. Pēc Plieņciema Baltās kāpas apskates pa kādu no takām var nokāpt līdz Krasta ielai vai arī turpināt ceļu pa pludmali līdz jaunākās pastaigu takas galam pludmalē. Tad nāksies šķērsot nelielo Plieņupīti pie tās ietekas jūrā. Kopā ar Plieņciema Baltās kāpas apskati, vajadzētu nosoļot apmēram 3 km. Bet tas ir tā vērts.
