Ik pa brīdim lasāma ziņa par satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīts operatīvais transporta līdzeklis, kas braucis ar ieslēgtām bākugunīm un speciālo skaņu signālu (sirēnu). Daudzi interneta lietotāji apgalvo, ka “ātrajai palīdzībai” sirēnas esot labāk dzirdamas nekā citiem operatīvajiem transportlīdzekļiem. Neesmu īpaši pētījis šo “parādību”, bet tas ir fakts – policijas auto sirēnas braucošā auto, par ar izslēgtu radio, īpaši tālu nedzird.
Gan jau ka visu sirēnu skaļums atbilst kaut kādiem noteiktiem standartiem, tomēr var atšķirties skaņu “dzirdamība” starp citiem apkārtējiem trokšņiem. Piemēram, tembrs, frekvence vai kas cits. Esam taču ievērojuši, ka reizēm pat klusāka skaņa labāk un “indīgāk” nonā līdz mūsu ausīm nekā citas. Man, piemēram, reiz kaimiņos dzīvoja cilvēks ar klusu balsi, bet viņa pat mierīgi teiktais “spiedās” cauri dzīvokļa sienām kā cietsakausējuma urbis.
Tomēr esmu ievērojis kādu citu bīstamu tendenci, ka daudzi autovadītāji nesaprotamu iemeslu dēļ ignorē šos operatīvo transportu gaismas signālus un sirēnas. Vai nu apjūk un nesaprot, kā pareizi un droši jārīkojas, vai arī lemj, ka automašīna (arī operatīvā) nav tramvajs – gan jau kaut kā garām tiks.
Reiz braucu pa Ventspils šoseju un atpakaļskata spogulī pamanīju no aizmugures tuvojošos “ātrās palīdzības” auto ar ieslēgtām bākugunīm un drīz vien labi dzirdēju arī sirēnas skaņas. Aiz manis brauca vēl viena cita automašīna, bet pa pretējo joslu, kā tas bieži notiek uz Ventspils šosejas – vesela “strīpa” automašīnu.
Tad kad operatīvā automašīna bija pietuvojusies aiz manis braucošajai automašīnai un nepārprotami skaidrs, ka jādod ceļš, pievirzījos brauktuves malai un laideni samazināju braukšanas ātrumu, lai “ātrie” tiek garām. Redzēju, kā “ātro” mašīna pavirzījās uz brauktuves vidu. Tajā brīdī aiz manis braucošā automašīna pat nemēģināja palaist “ātros”, bet gluži pretēji – izstūrēja “ātrajiem” priekšā brauktuves vidū, apdzina mani uz “aizlidoja” tālāk citiem pa priekšu. Vai šoferim bija acis ciet un ausīs korķi?
Cits gadījums Jūrmalā. Krustojumam tuvojas “ātrā palīdzība” ar iedegtām bākugunīm uz labi dzirdamu sirēnu. Tajā brīdī viņu ceļā iedegas luksofora sarkanā gaisma. Operatīvais auto apmēram metru iebrauc krustojumā un apstājas lai pārliecinātos par drošu braukšanu tālāk. Kas to deva!!!
Trīs vieglā automašīnas, kolīdz uz viņu ceļa iedegās luksofora zaļā gaisma, viena aiz otras mierīgi uzsāka kustību un nobrauca “ātrajiem” gar pašu priekšu pa nemēģinot apstāties. Sakritība vai nē, bet visās trīs vieglajās automašīnās pie stūres sēdēja sievietes.
Dažās nedēļas vēlāk tas pats krustojums. Pie luksofora sarkanā signāla no abām pusēm stāv automašīnas. Vienā virzienā stāvošās automašīnas apbrauc policijas operatīvais auto ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnu. Piebrauc blakus pirmajai pie krustojuma stāvošajai automašīnai, nedaudz piebremzē un turpina braukt. Tajā brīdī luksoforā iedegas zaļā “gaisma” un tas auto, kuru policija sāka apbraukt, arī sāk kustību. Tur bija tikai mirklis no sadursmes. Vai tiešām neredz un nedzird operatīvo auto, kas atrodas vien pāris metru attālumā? Vai arī “pofigs” par citiem satiksmes dalībniekiem? Ņemot vērā kopējo tendenci – drīzāk otrais variants.
Policijai, droši vien, bija kas ļoti steidzams, jo viņu auto neapstājās un aiztraucās tālāk. Var jau būt, ka piefiksēja savās videoierīcēs un “parunās” vēlāk.
