Interesanti pavērot, ka gadījumos, kad sieviete internetā stāsta par kādu misēkli ar savu auto vai kādu citu tehnisku problēmu sadzīvē, vīriešu komentāri dalās, nosacīti, divās grupās. Vieni dod patiesi konkrētā gadījumā noderīgus un pielietojamus padomus, bet otri – izsakās ne nu gluži aizvainojoši, tomēr ar pavisam vāji slēptu pārākuma apziņu: nu, ko gan jūs, sievietes, saprotat no tehnikas. Tā vīriešu pasaule.
Tādi nu mēs, vīrieši, esam, kuri jūtamies pārāki par sievietēm gandrīz visos tehniskajos jautājumos. Apzināti rakstīju “gandrīz”, jo ir arī gadījumi, kad sieviete var atstāt vīriešus “jaņos” kādā specifiskā jomā. Kā, piemēram, jauna sieviete Autolēdija, kura ar savām zināšanām par autobūves un arī konkrētu automašīnu modeļu vēsturi atstāj “bez valodas” ne vienu vien automašīnu remontu speciālistu. Apbrīnoju.
Tas jau atgādina kādu amerikāņu filmu, kurā kāda jauna sieviete tiesas zālē demonstrēja savas fenomenālās tehniskās zināšanas par automašīnām. Bet tā bija filma.
Savukārt vēl pagājušā gadsimta beigās biju darba braucienā uz Zviedriju. Kā viens no brauciena “punktiem” bija iepazīšanās ar automehāniķu apmācību kompānijas SCANIA “paspārnē”. Sākuma posmā visi kopā mācās tehnisko mezglu, agregātu un sistēmu uzbūvi un darbības principus. Kādēļ teicu “visi kopā”? Tādēļ, ka, kopš 1969.gada, kad SCANIA apvienojās ar SAAB lidaparātu ražotājiem, sākuma stadijā kopīga ir arī tehnisko speciālistu apmācība. Vēlāk viņi specializējas, kurš paliek pie automašīnām, kurš “pāriet” pie lidaparātiem. Tomēr stāsts ir par auto lēdijām.
Pēc tam, kad bijām iepazinušies ar šo to no notiekošā SCANIA rūpnīcā, zviedri mūs aizveda au kādu auto kapsētu (mūsu tautas valodā – šrotu). Pirmo reizi mūžā redzēju realitātē augstās grēdās saliktas, taisnstūra “klučos” sapresētas vieglās automašīnas. Pirms tam viss noderīgais un otrreizēji lietojamais noņemts un, ar piekārtām “birkām” salikts plauktos … un pat mucās. Protams, ka pārdošanai.
Auto kapsēta piederēja sievietei. Apmēram 50 gadus veca. Mums nebija iespējas viņu satikt, bet vietējie zviedri par viņu stāstīja kā par … kādu pārdabisku būtni. Sauca par “staigājošo auto enciklopēdiju”, jo tajos laikos neizmērojamā dziļuma un apjoma informācijas krājumi internetā vēl nebija pieejami.
Ar ko vēl viņa bija tik īpaša? Lietoto auto detaļu bizness bija tik ienesīgs, ka viņa spēja noturēties pret SCANIA kompānijas vēlmi savas ražošanas paplašināšanai iegādāties zemi, uz kuras atradās šī auto kapsēta. Tā nu tur bija jocīga situācija – visapkārt SCANIA teritorija, bet sievietes bizness auto jomā – kā maza neatkarīga saliņa. Iespējams, ka arī tā tagad pazudusi. Gadi iet, viss mainās.
