Pēc vairākiem smagiem ceļu satiksmes negadījumiem jūnija beigās ar bojāgājušajiem, straumē plūda cilvēku secinājumi un ieteikumi. Daži no tiem bija šādi:
Pie visa esot vainīgi vidējā braukšanas ātruma kontroles radari. Ja kontroles zonā visi brauc prātīgi, daži pat pārāk lēni, tad pēc tam – nesās cik var, bet ne visi māk to darīt droši.
Vainīgi autovadīšanas instruktori, kuri nav apmācījuši kā droši vienā reizē apdzīt 2 – 3 automašīnas braucot ar ātrumu 115 – 120 km stundā.
Vainīga valdība, jo nebūvē ceļus ar divām joslām katrā braukšanas virzienā, kur vietas pietiktu visiem. /Interesanti, cik tādu ceļu izbūve maksātu? Kamēr uzbūvēs dažus no tiem, tikmēr citi būs pavisam sabrukuši. Varbūt tomēr lētāk būtu braukt prātīgi un atbildīgi?/
Uz ceļiem visā garumā “jāvelk” nepārtrauktā ass līnija, lai neiebrauc pretējā kustības joslā. /Vai tas spētu atturēt neapzinīgos braucējus un tīšos pārkāpējus? Šaubos./
Fūres pie visa vainīgas. Aizliegt tām braukt nedēļas nogalēs un svētku dienās. /Iepriekš pieminētajos smagajos negadījumos fūres nepavisam nebija vainīgas. Negadījumus izraisīja vieglo auto vadītāji./
Bija arī tādi viedokļi, ka nav vērts mēģināt mainīt (uzlabot) autovadītāju attieksmi, jo tas tāpat neko nedošot. /Vai tā jau būtu kāda sabiedrībai uzstādīta diagnoze?/
Lasīju arī priekšlikumus palielināt sodus par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu. Tajā skaitā piemērot naudas sodu jau no pirmā ātruma ierobežojuma pārsniegtā kilometra. Par šo pēdējo priekšlikumu runājot – var jau nolemt, bet kā reāli kontrolēt tā ievērošanu? Tikai ķeksīša dēļ, ka kaut kas tiek darīts, lai uzlabotu situāciju?
Soda neizbēgamība un mākslīgais intelekts
Tagad ziņās lasāma, ka katru dienu par braukšanas ātruma pārsniegšanu policija piemēro sodus pāris simtiem autovadītāju. Ja pareizi saprotu, šajā statistikā “neiet iekšā” tie pārkāpumi, kurus fiksē fotoradari jau zināmos ceļa posmos. Ja ņem vērā to, ka aptaujās noskaidrots – faktiskais ātrumpārkāpēju skaits ir daudz, daudz lielāks, tas par “pieķertajiem” varētu teikt – viņiem vienkārši nepaveicās tajā konkrētajā reizē.
Ja sodus sāks piemērot no “pirmā kilometra”, vai tas nozīmē, ka policijas darbinieki pieķers vairāk pārkāpēju? Šaubos, jo katra pārkāpuma “noformēšana” prasa noteiktu laiku, neatkarīgi no braukšanas ātruma pārkāpuma brīdī. Bet policistu uz ceļiem ir tik daudz, cik viņu ir. Visur nepietiek. Tādēļ ir ceļi, novadi, kur Valsts policijas darbinieks uz ceļa nav redzēts ne dienām, bet pat mēnešiem ilgi un tur var redzēt notiekam daudz ko. /Pats gandrīz desmit gadus strādāju kāda pierobežas novada pašvaldības policijā un par to pārliecinājos./
Domāju, ka jāplāno un jāievieš lielāka tehnisko līdzekļu izmantošana, lai ne tikai fiksētu, bet arī piemērotu sodus bez transporta līdzekļa apturēšanas ne tikai par braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet arī par citiem pārkāpumiem: luksofora signālu un ceļa zīmju, brauktuves apzīmējumu neievērošanu, mobilo telefonu lietošanu, apdzīšanas pārkāpumiem, pārkāpumiem uz gājēju pārejām un tamlīdzīgi.
Te lielas iespējas izmantot mākslīgā intelekta spējas, kas attīstās ļoti strauji. Noteikti netrūks tādu, kuri teiks – dārgi, nav iespējams ieviest. Arī sabiedrība pretosies, vāks parakstus. Es gan domāju, ka viss atkarīgs no patiesas gribas skaut ko reāli mainīt. Tas nav izdarāms ļoti īsā laikā, tomēr var noteikt mērķus un pasākumus, lai to ieviestu. Pirms dažiem gadiem par to runāja viens no iekšlietu ministriem. Ministri nāk un iet. Nez, vai tāda ideja vēl ir dzīva? Vai arī pazudusi no dienaskārtības.
Neesmu pārliecināts, ka pārkāpumu skaitu uz ceļiem samazinās naudas soda palielināšana. To varētu panākt tikai ieviešot kādu citu labi zināmu un efektīvu “likumu” – soda neizbēgamība par jebkuru pārkāpumu ceļu satiksmē.
Iedomājieties tādu situāciju – uzskatīsim, ka esmu “vidējs un nekaitīgs” likumpārkāpējs, kurš pārsniedz ātrumu par 10 vai 20 km stundā ārpus apdzīvotām vietām. Mani “pieķer” varbūt reizi gadā vai pat ilgākā laika posmā (vai nekad) un tas jau kļūst par ieradumu – nedaudz pārkāpt likumu jau var, tāpat nepieķers.
Bet, ja paziņojumus par piemēroto sodu saņemtu, teiksim, reizi nedēļā par šķietamiem “sīkumiem”: šķērsojis nepārtraukto ass līniju (jo pa priekšu uz tukša ceļa vilkās “divplāksnis”, pavisam neapstājos pie “STOP” zīmes, (jo neviens cits nebrauca), neievēroju rīkojuma zīmi par braukšanas virzieniem (lai nav jāmet lieks līkums), braucot gribēju mobilajā telefonā paskatīties hokeja spēles rezultātu un tamlīdzīgi? It kā “nevainīgi sīkumi” uz ceļa par kuriem tagad pieveram acis. Saņemtie sodi vispirms izraisītu dusmas uz valdību (kas parasti pie visa vainīga), tad uz policistiem … tad, kurš vēl atliek? Neviens, jādusmojas vien pašam uz sevi.
Pārņemt citu valstu pieredzi uz ceļiem
Ceļotāju diskusiju grupās lasu par pieredzi citās valstīs. Viena no tēmām ir par to, ka vairākās valstīs aizliegts lietot navigācijas aplikācijas, ja tajā ir brīdinājumi par uz ceļa uzstādītājiem radariem. Tad, kad ieviesa šādus ierobežojumus, gan arī tur bija “vesela jūra” sašutušo autovadītāju. Bet likums ir likums un to jāievēro, ko arī dara iebraucēji no citām valstīm.
Kādēļ gan šādu navigācijas ierobežojumu nevarētu ieviest Latvijā – atslēgt brīdinājumus par radariem? Bet atstāt navigācijas aplikācijās iekļauto opciju – brīdinājumu par to, ka tiek pārsniegts konkrētajā ceļa posmā noteiktais maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums – kā labu atgādinājumu izklaidīgajiem un neuzmanīgajiem. Un šāds lēmums (risinājums) nemaksātu lielu naudu.
Kas notiktu, ja no ceļiem noņemtu arī brīdinājuma zīmes par uzstādītajiem stacionārajiem fotoradariem? Vai palielinātos satiksmes negadījumu skaits? Nē. Vai mēs brauktu uzmanīgāk? Noteikti.
Kad mēs, katrs transportlīdzekļa vadītājs, vēlējāmies iegūt vadītāja apliecību, centīgi mācījāmies likumus un eksāmens varētu būt kā solījums tos arī ievērot un ceļiem.
Zīmes pirms fotoradariem faktiski vēlreiz atgādina: ja tu līdz šim neievēroji likumu (pārsniedzi ātrumu), tad nu tagad gan kādu gabaliņu pacieties un esi likumpaklausīgs, citādi būs sods. Tad nu gan jābūt pavisam “atsaldētam” vai “pofi*istam” un saņemt fotoradara sodu.
Šīs zīmes man atgādina kādu paziņojumu, ko reiz lasīju vienā mācību iestādē uz ziņojuma dēļa: direktora rīkojumu par to, ka tam un tam audzēknim izsaka atkārtotu pēdējo brīdinājumu. Ja uzreiz nesaprati domu, lēnām izlasi vēlreiz.
Attiecībā par vidējā braukšanas ātruma kontroles zonām, kas daudzus dara nervozus un šokē arī par to, ka kāds pabraucis garām ar lielāku ātrumu, ir navigācijas aplikācijas, kuras šajās zonās uzrāda ne tikai ātruma ierobežojuma lielumu un faktisko braukšanas ātrumu, bet arī faktisko vidējo ātrumu. Tā nav reklāma, bet zinot, ka braukšu pat tādiem ceļa posmiem, kur ir vidējā ātruma kontrole, lietoju aplikāciju – navigāciju Petal Maps. Konstatēju, ka faktiskais vidējais braukšanas ātrums ir daudz zemāks nekā es domāju vadoties tikai no auto spidometrā redzamā. Petal Maps gan ir viens būtisks “mīnuss” – salīdzinot ar citām aplikācijām lēnāk reaģē uz izmaiņām maršrutā un kartēs. Toties braucot sniedz satiksmē noderīgu papildus informāciju. Tādēļ, varbūt, īsti nederēs, ja brauciena laikā vēlēsieties veikt būtiskas maršruta izmaiņas.
…
Views: 1417
