Kādu laiciņu iepriekš jau stāstīju par to, kā Zemessardzes 2.brigādes mācību centrā Cēsīs, notika Zemessardzes instruktoru kandidātu apmācība Lielbritānijas instruktoru vadībā. Tagad nedaudz vairāk (sīkāk) par kādu interesantu minētā kursa norises epizodi.
Tajā sniegotajā februāra dienā, kad pie ziņojumu dēļa parādījās četru nedēļu ilgā kursa nodarbību plāns, laukā termometrs bija “nokritis” stabili zem mīnus divdesmit grādiem gan naktī, gan dienā. Bet nodarbību plānā rakstīts – upes forsēšana. Tajā brīdī grūti salikt prātā kopā divas lietas – aukstums laukā aiz loga un brišana pa ūdeni. Visas pazīmes liecināja par to, ka no tā pasākuma izvairīties nebūs iespējams, tādēļ savā ziņā tas “spieda uz smadzenēm”.
Līdz pienāca šī ilgi “gaidītā” diena – 1994.gada marta beigās. Mācību uzdevuma scenārijs bija šāds – ātrā gaitā jāveic patrulēšana pa šķēršļotu apvidu (piesnigušas ielejas, pakalni un krituši koki) un jānonāk noteiktā laikā un noteiktā vietā, lai izveidotu slēpni uz (pie) ceļa. Jāsagaida un “jāpiebeidz” nosacīto pretinieku un atkāpšanās brienot pāri Amatas upei. Marta beigās!!!
Te vietā pieminēt kādu frāzi (teicienu), kuru, ne tikai šajā kursā vien, bieži lietoja Lielbritānijas instruktori: “… nodokļu maksātājiem ir jāredz, kur paliek viņu nauda …”. Tādēļ kursa laikā daudzi vingrinājumi notika nevis kādā nomaļākā vietā “prom no acīm”, bet gan vietās, kur notiekošo labi varēja redzēt arī iedzīvotāji. Tā notika arī šoreiz.
Kā jūs domājat, kur mēs sagaidījām “pretinieku” un tikām ar to galā? Gaišā dienas laikā uz Vidzemes šosejas starp tiltu pār Amatas upi un ceļa krustojumu uz Cēsīm, Melturu kalnā. Uz brīdi tika apturēta citu transportlīdzekļu satiksme. Skanēja šāvieni, sprāga sprāgstpaketes un ceļš ietinās dūmos. Pēc visa tā saceltā trača mēs dūmu aizsegā arī “aiztināmies” no notikumu vietas.
Saskaņā ar scenāriju, izmetām līkumu pa mežu un atkal nonācām pie Amatas upes netālu no Vidzemes šosejas. Sagūlāmies sniegā gar upes krastu un … priecājāmies, ka tieši todien kādi “augstāki spēki” uzklausījuši mūsu bažas, jo no aukstās ziemas vairs ne vēsts. Gaisa temperatūra tuvu nullei, zilajās debesīs spoža saule. Tomēr īsta prieka par nebija, jo prāts un domas jau bija tur, pie blakus plūstošiem straujajiem un tumšajiem Amatas ūdeņiem.
Pirms šķērsot upi, britu instruktori, skaļi skaidrodami – kas un kāpēc tieši tā jādara, pāri upei novilka un nostiprināja drošības virvi. To darīja viens no instruktoriem, kapteinis. Tad viņš atkārtoti iebrida upē un lēni, soli pa solim rādīja (!), kā pareizi jāieiet ūdenī, kā jāturas pie virves, kur jāskatās un kā jāpārvietojas. Vairākkārt apstājās straumē un atkārtoja stāstīto un rādīto. No krasta likās – viss tik vienkārši.
Taisnība ir tiem, kuri saka, daudzas “robežas” ir tikai mūsu pašu galvās, prātos. Izrādījās, ka upes pārbrišana bija daudz vienkāršāka un arī nemaz tik “salīga” kā likās pirms tam. Kad bijām tikuši pāri upei, vēl vajadzēja straujā tempā doties uz nākošā uzdevuma vietu, kur, mums par patīkamu pārsteigumu, gaidīja silts autobuss.
Šajā pēdējā, ātrgaitas posmā, notika kāds nepatīkams atgadījums. Kā gadījās, kā nē, bet viens no kursantiem, Aivars M., kaut kur paklupa un ar “kalašņikova” tēmekli savainoja savu galvu. Seja noplūdusi ar asinīm, sniegs arī asiņains. Kā pēc īstas kaujas. Autobusā Aivara galva tika cieši jo cieši nosaitēta. Protams, ka visu mācību vingrinājumu, ieskaitot Aivaru ar nosaitēto galvu, fotografēja britu instruktori.
Apmēram gadu vēlāk, kādā Lielbritānijas militārajā mācību iestādē starp lasīšanai izliktajiem žurnāliem ieraudzīju arī militāru izdevumu “Infantry”. Intereses pēc pašķirstīju to un vienā no lapām man pretim raudzījās Aivars M. ar savu nosaitēto galvu. Ne tikai aplūkoju attēlu, bet arī iedziļinājos arī rakstītajā – britu instruktoru pieredze apmācot Latvijas armijas instruktorus. Viņi ilgi vēl pēc tam neatšķīra – armija vai Zemessardze. Tomēr patīkama atkalredzēšanās ar to dienu notikumiem, kaut drukātā veidā.
Nobeigumā vien piebildīšu, ka tik oriģinālā veidā nekad neesmu pavadījis savu dzimšanas dienu, kā tajā, nu jau tālajā 1994.gada pavasara dienā. Citus rakstus par šo tēmu varat lasīt sekojot šai saitei: https://piksens.com/tag/zs-macibu-centrs/ vai arī ARMIJA – NBS
