Braukājot par Rīgas – Daugavpils šoseju, netālu no Skrīveru dendroloģiskā parka, jau agrāk biju pamanījis nelielu norādi uz Kalnamuižas ezeru uz šauru, stāvu nobrauktuvi mežā. Tad nu pienāca tā reize, kad nolēmu aplūkot pats šo Kalnamuižas ezeru, līdz kuram, kā vēsta ceļa norāde, esot 1,2 km.
Ceļš uz ezeru šaurs, bet ar cietu, stabilu segumu. Sākumā nedaudz uz leju, bet tad “jāpiepūš vaigus”, lai tiktu augšā pa stāvāku nogāzi. Izmainīties ar pretimbraucējiem var tikai vietām.
Pie ezera grantēta stāvvieta, tualete, zem lielām eglēm arī nojume, galds un vieta dzīvajai ugunij. Norāde (bultiņa) pasaka priekšā, kur sākas pastaigu taka apkārt pašam Kalnamuižas ezeram. Kaut kur lasīju, ka takas garums esot apmēram 800 metri. Mitrākajās vietās izbūvētas koka laipas. Vietām aug vecas, varenas egles, kuru zari sniedzas līdz pat zemei un veido dabīgas nojumes.
Kalnamuižas ezers esot mākslīgi veidots vietā, kur atrodas daudz avotu. To licis izrakt muižnieks Frīdrihs Maksimiliāns fon Siverss. Ap ezeru vietām uzbūvēts zemes valnis, kas labi redzams vēl mūsdienās. Uz vaļņa aug lieli koki un ejot nākas līkumot starp to stumbriem un kāpt pāri resnām saknēm.
No stāvvietas pie ezera sākas “Sūnu taka”, gar kuru izvietotas koka skulptūras no A.Upīša stāsta “Sūnu ciema zēni”. Bērniem šī taka ļoti patīk.
Ņemot vērā to, ka no ezera līdz dendroloģiskam parkam attālums ir vairāk nekā kilometrs, tas ir apbrīnojams veikums, jo ezera ūdens nodrošinājis gan ikdienas vajadzības muižas pilī, gan arī devis veldzi kokiem un krūmiem parkā, kā arī strūklakai. Izrādās, ka Daugavas krastā laikā no 1891. līdz 1887.gadam uzcelta varena pils, kas laikā gaitā divas reizes sagrauta un beigās nojauktas arī pils atlikušās drupas. Par tās vēsturisko esamību liecina vien daži mūru fragmenti parkā upes krastā.
Atpūtu pie Kalnamuižas ezera var ērti apvienot ar Skrīveru dendroloģiskā parka (sāka izveidot 1891.gadā) apmeklējumu un gardu mielastu nedaudz tālāk – Klidziņā.
…
Views: 144
