Līdz vakardienai es tā īsti nevarēju pateikt, kad pēdējo reizi biju kino pasaules daļā – CINEVILLĀ. Tas laiks pavisam noteikti būtu mērojams daudzos gados. Īsāk izsakoties – sen.
Siltā pavasara diena tā vien mudināja nesēdēt mājās, bet kaut kur doties. Tālāk no jūras malas, jo tur vēl jūtams ziemas vēsums. Tad kādēļ gan nedoties uz dienvidiem un neapmeklēt CINEVILLU, kas no manas mītnes vietas atrodas vien nesteidzīgā pusstundas brauciena attālumā. Ja brauc pa Tukums – Jelgava ceļu, tad no Ventspils šosejas apmēram 10 km, bet no Slampes – apmēram 8 km.
Tuvojoties CINEVILLAI biju pārsteigts par to, ka ceļš iet cauri kinopilsētiņai. Varbūt vienkārši par to biju piemirsis, jo iepriekšējā reizē, liekas, automašīnu atstāju kaut kur pļavā.
Plašā, grantētā stāvvietā tagad tikai dažas automašīnas, kas novietotas tālākajā malā. Izņemot vienu, kas netālu no ieejas ēkā ar uzrakstu, ka tur tirgo ieejas biļetes.
Sekoju norādēm. Nedaudz mistiski, jo gaitenis krēslains, bet brīdī, kad sasniedzu “īstās” tumsas robežu, ieslēdzas apgaismojums. Tā līdz lielām durvīm, aiz kurām paliela telpa ar vairākiem galdiem un laipnu biļešu tirgotāju.
Saņēmu savu “seniora” ieejas biļeti un mutisku norādi, pa kurām durvīm tagad jādodas tālāk, lai sāktu savu ekskursiju. Sākumā skatāmi tērpi un “piederumi” no filmas “Nameja gredzens”. Tālāk jau nonācu šaurās ieliņās ar ēku fragmentiem un fasādēm no dažādiem vēstures posmiem. Ieskaitot kara sagrauto ēku fasādes un drupas. Tām šoreiz nepievērsu īpašu uzmanību.
Dažās no ēkām varēja ieiet un aplūkot filmās izmantotos rekvizītus. Klusas mūzikas vai arī mākslīgi radīto skaņu pavadībā. Bija tādas telpas, kurā nebija nekas mākslīgs, bet tomēr kaut kas čīkstēja un krakšķēja vēja iespaidā. Šos trokšņus varēja labi saklausīt, jo, kā man likās, tajā laikā es biju vienīgais “tūrists” visa pilsētā.
Vēl gan redzēju un dzirdēju dažus strādniekus, kuri būvēja jaunas ēkas vai arī strādāja esošajās ēkās. Acīmredzot būs kāds jauns kino drīzuma.
CINEVILLA pavisam noteikti interesanta vieta bērniem. Kā iespēja pārcelties uz citu pasauli, par kuru lasījuši pasakās vai skatījušies filmās. Pieaugušie var mēģināt “uz vietas” atpazīt filmās redzētās vietas.
Man pašam bija interesanti redzēt šo dažādo ēku detaļas. Gan skatot tās atsevišķi, gan kombinācijā ar citām blakus ēkām. Iedomāties, kā izskatītos viena vai cita vieta, ja tur atrastos cilvēki tā laika apģērbos.
Tāda sanāca mana nesteidzīgā un klusā (bezcilvēku) pastaiga pavasarīgajā kinopilsētiņā CINEVILLĀ.
Mājās pārbraucis ielūkojos interneta dzīlēs – CINEVILLAS pirmsākumi rodami 2004.gadā, kad veidotas dekorācijas filmas “Rīgas sargi” uzņemšanai. Starp citu – filma “Rīgas sargi” ir vienīgā filma, kuras dēļ (lai to redzētu), kopā ar vairākiem kolēģiem, “nobastoju” darbā veselu pēcpusdienu. Tā arī atklāti, neko citu neizdomājot, atzinos priekšniekam. Te ir saite uz kinopilsētiņas oficiālo weblapu: CINEVILLA. Bet šeit idejas citiem brīvdienu braucieniem pa Latviju.
…
Views: 309
