Divas reizes gadā lielākā daļa autoīpašnieku kļūst nedaudz tramīgi, jo pienācis laiks mainīt auto riepas atbilstoši sezonai. Šajā ziņā neesmu nekāds izņēmums. Devos uz Riepu centru “iestāties” rindā. Tā kā līdz pirmajām sniegpārslām vēl esot ilgi jāgaida, tad bez lielas konkurences man “ierādīja” vietu (laiku) jau nākošajā dienā.
Esmu no tiem savā ziņā dīvaiņiem, kuri labāk paši pagaida ilgāk, nekā liek gaidīt uz sevi. Tā nu Riepu centrā ierodos vairāk kā 20 minūtes pirms man atvēlētā laika.
Pagalmā neliela auto rinda. Nekas, pagaidīšu. Uzmanīgi atpakaļgaitā iegrozu auto brīvajā vietā starp riepu grēdām. Ieslēdzu radio un noskaņoju sevi uz gaidīšanu.
Palūkojos auto pacēlāju virzienā un redzu kādu vīrieti darba kombinezonā skatāmies manā virzienā un mājot ar roku. Jautājoši es ar roku norādu uz savām krūtīm – vai viņa žests attiecas uz mani? Jā – viņš māj ar galvu un rāda uz brīvo pacēlāju.
Uz tādu necerētu laipnību nedrīkst neatsaukties. Uzmanīgi lavierēju starp pagalmā stāvošajiem auto, to vadītāju neizprotošo skatienu pavadīts, un drīz vien mans auto ir vajadzīgajā vietā un meistars ar pneimatisko pistoli “šauj” pa riteņu skrūvēm.
Tikmēr pats pastaigājos turpat tuvumā un jau ar mierīgu prātu vēroju apkārt notiekošo. Drīz vien arī saprotu negaidīto meistara laipnību. Virs “mana” pacēlāja darbnīcā izveidota pie griestiem piekārta riteņu disku “noliktava”– plaukts. Un palielāka (augstāka) izmēra auto tur nemaz nevar apkalpot. Bet pagalmā rindā stāv “busiņi” un “parketa džipi”, kas manāmi augstāki par manu sirmo un uzticamo GOLF. Re, nu! Izmēram tomēr ir nozīme.
Lai arī manu auto pieņēma pirms noliktā laika, tālāk nemaz neiet tik raiti, jo meistars pa brīdim “pieķer” arī kādu citu darbiņu. Pagalmā iestūrē kāds auto ar mīkstu riepu. Pie stūres mazmeita, bet Ōme ar naudas maku rokās meklē, kurš varētu (ārpus kārtas!) riteni saremontēt. Atrodas cits meistars, ne “manējais”. Tas nomierina. Nedaudz.
Pieripo vēl viens VOLVO. Priekšnieks tagad “manu” meistaru aizsūta “pārvilkt” riteņu skrūves, bet tikmēr pats ar piebraucēju sapīpē un kaut ko draudzīgi pārspriež. Laikam čomi. Nekas, pacietīgi gaidu.
Meistars ar ratu atslēgu 20 reizes noklikšķina ap VOLVO riteņiem un atpakaļ pie mana auto. Drīz vien tam uzautas ziemas “kurpes”, bet … tikmēr kaut kur “noklīdušas” divas no nomontētajām vasaras riepām.
Paiet brīdis, kamēr meistars tās atrod jau servisa dziļumā starp citām “malā noliktajām”. Tā reizēm var gadīties, ja darbi notiek “kā skudru pūznī” – visi dara visu, savstarpēji mainoties ar darbiem un darba rīkiem. Nedomāju, ka ļaunprātīgi. Tā nu viss riepu maiņas process: no iebraukšanas pagalmā līdz izbraukšanai no tā, aizņēmis 40 minūtes. Toties ziema var nākt. Esam gatavi.
…
Views: 418
