Internetā ieraudzīju kādu fotogrāfiju un teksta rindkopu par Dieva meitām (Filles du Roi). Iepriekš par tām nekā nebiju dzirdējis un nolēmu “parakties dziļāk”. Izrādās, ka tas ir ļoti interesants, es teiktu pat – neparasts, vēstures fakts tagadējās Kvebekas provinces (Kanādā) vēsturē.
Franču kolonijā (Jaunajā Francijā) Ziemeļamerikā 1663.gadā bija aptuveni 3000 cilvēku. Tas bija 10 reizes mazāk nekā apkārt esošajās britu kolonijās – Jaunanglijā, ar kuru bieži izcēlās dažādi konflikti.
Gandrīz 75 procenti no nolīgtajiem vīriešiem, kas kolonijā veica dažādus uzdevumus, pēc līguma beigām atgriezās Francijā. 1666.gadā tautas skaitīšanā tika reģistrēti 719 vientuļi vīrieši, salīdzinot ar tikai 45 sievietēm.
1663.gadā Francijas karalis Luijs XIV nolēma atgūt kontroli pār savu teritoriju pārvaldi un attīstību Ziemeļamerikā. Viena no problēmām bija demogrāfiskā nelīdzsvarotība, jo Jaunajā Francijā nebija pietiekami daudz sieviešu, lai nodrošinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Lai mazinātu šo demogrāfisko problēmu, karalis nolēma veicināt jaunu un neprecētu sieviešu pārcelšanos no Francijas uz koloniju, lai tās apprecētos ar tur dzīvojošiem kolonistiem un veicinātu ģimeņu veidošanos. (Ar ko tik karalim nevajadzēja nodarboties?).
Laikā no 1663. līdz 1673. gadam simtiem jaunu sieviešu piekrita migrēt uz koloniju apmaiņā pret karaļa piešķirtajām priekšrocībām – apmaksātu pārcelšanos, “pūra naudu” un dažādām personiskām un ģimenes sadzīvei vajadzīgām lietām.
1663.gada 22.septembrī Jaunajā Francijā ieradās pirmās “Dieva meitas”. Šī franču kolonijas vēsturē nozīmīgā notikuma 350.gadadienu 2013.gadā pat atzīmēja ar oficiāliem pasākumiem.
Desmit gadu laikā uz Jauno Franciju pārcēlās līdz 1000 sievietēm. Lielākā daļa no viņām stājās laulībā jau pēc dažām nedēļām. Līdz tam viņu uzturēšanos kolonijā apmaksāja karalis. Šī iniciatīvas rezultātā aizvien vairāk vīriešu pēc līguma beigām palika Ziemeļamerikā. Kā arī līdz 1673.gadam trīskāršojās kolonijas iedzīvotāju skaits.
Lielā nozīme bija arī tam, ka sievietes tika izvēlētas pēc stingriem kritērijiem. Lai arī viņu izcelsme bija dažāda, pārsvarā trūcīgas un vientuļas, viena no prasībām – labas franču valodas prasmes. Ja tajā laikā Francijas teritorijā “īsti” franciski runāja tika 10 procenti iedzīvotāju, tad pieminētā sieviešu izvēle veicināja franču valodas nostiprināšanos aizjūras kolonijā.
Patreiz uzskata, ka apmēram 2/3 Kvebekas provinces iedzīvotāju savos senčos var atrast kādu no pieminētajām Dieva Meitām, jeb Filles du Roi.
…
Views: 649
