Ielīdu kadastrs.lv datos, lai aplūkotu šogad maksājamo summu. Labāk to nebūtu darījusi, jo sirds drapju pudelītes blakus nebija. Gada laikā īpašuma vērtība no 38000 LVL pieaugusi līdz 61525 eur, tas ir – 44298 LVL.
Sāku lūkoties apkārt – varbūt mums te gāzes vads ievilkts, varbūt kanalizāciju vai ūdens vadu pievilkuši? Visas acis izlūkoju, bet ķemertiņš kā ķemertiņš ar vietējo kanalizāciju, ūdeni ar sūknis no urbuma pumpē un gāzes balonam ar, ik pēc pāris mēnešiem, nākas pakaļ skriet. Lūkoju tālāk – varbūt kāds kapitālo remontu vairāk kā 30 gadus vecajai mājai izveicis, kamēr saldā miegā gulēju? Kaut kā izrādījās, ka nē. Pat kosmētisko, maitas, piemirsuši.
Sēžu, kasu aiz auss un domāju kā tad tā – man savulaik mācīja, ka jebkurai lietai ir amortizācija, bet kadastrālā vērtība mācīto apgāž, jo māja, pēc aprēķinātāju viedokļa, nevis nolietojas ar gadiem, zaudējot savu vērtību, bet gan ar katru gadu tik uzlabojas. Varētu padomāt, ka vismaz vēstures piemineklī dzīvoju, bet nē – tak tipveida PSRS laika projekts.
Varbūt tagadiņ PSRS laika arhitektūras sasniegumi kļuvuši par vēstures pieminekļiem? Bet atkal nē – vismaz mediju paustajā, šādus jaunumus neesmu dzirdējusi. Kaut gan būtu labāk, ja būtu šāda veida apgrūtinājums, jo attiecīgi taptu piemērota vai nu 35% vai 45 % atlaide1.
Ja jau visas šīs hipotēzes atkrīt, tad varbūt mana māja atrodas uz lieliskas lauksaimniecībā izmantojamas zemes? Nu tādas kārtīgas, trenknas melnzemes, kurā viss aug griezdamies un až vismaz divas ražas gadā var novākt? Mani zaļie pirkstiņi atmiņās savelkas dūrēs, atceroties cik pūļu iegrūsts, lai šajā smiltī vispār jebkas izaugtu! Tātad, arī šī hipotēze tiek atmesta nederīgo kārtā.
Ak, es muļķe! Paveros pa logu, ieraugu kaimiņa pili, ko šis operatīvi, pāris gadus atpakaļ, par milzu naudu nopircis. Humora pēc ielienu atkal kadastrs.lv, lai viņa mājas vērtību aplūkotu. Sasodīts! Tikai 3000 eiro vairāk. Tagadiņ nespēju nekādi saprast, vai es arī dzīvoju 5 gadus atpakaļ celtā mājā, ar platību virs 350kvm vai viņš 30 gadus “jaunā” ar PSRS laikos pieļaujamo apbūves plātību? Šis jautājums man tā arī netop skaidrs. Vai arī šī atšķirība ir tik nenozīmīga?
Joks pa jokam, bet tomēr interesanti – pēc kādiem tad kritērijiem tiek Latvijā aprēķināta šī vērtība? “Kadastrālo vērtību aprēķina Valsts zemes dienests automatizēti ikvienam īpašumam, pamatojoties uz Kadastra informācijas sistēmā fiksētajām ziņām, kas reģistrētas pēc īpašnieka ierosinājuma, tai skaitā, kadastrālās uzmērīšanas datiem vai informācijas, ko sniegušas pašvaldības. Aprēķināšanā tiek izmantota zemes vai būves platības vienības bāzes vērtība (nosacītā standartcena) konkrētā atrašanās vietā ikkatram īpašuma veidam pēc tā izmantošanas mērķa. Šai vērtībai tiek piemērota virkne vērtību samazinošo koeficientu, kā rezultātā tiek iegūta kadastrālā vērtība.2” Un šeit ir arī atbilde.
Patiesībā šo rītu pavadīju savdabīgā izklaidē – urbjoties cauri visiem iespējamajiem likumiem un noteikumiem un galvenais secinājums bija, ka visu nosaka ne jau mājas reālais nolietojums, stāvoklis, kas samazina summu par nelielu procentu, bet gan tirgus cena. Un man nav paveicies, jo kaimiņu māja ir nopārdota 2011.gadā, par viņam izdevīgu summu, attiecīgi ietekmējot pārējo kaimiņu māju kadastrālo vērtību. Iespaidīgi ietekmējot.
Šobrīd notiek smagas cīņas par veidu kā izsniegt uzturēšanās atļaujas. Ierosinājumi birst kā no pārpilnības raga, summas ar vien lielākas un lielākas. Jūrmalu jau esam izveidojuši par Krievijas koloniju, jo vietējiem nav tādu summu, lai apmaksātu šo mākslīgi uzpūsto nodevu. Un tā nebūt nekļūst mazāka, tikai ar katru tirgus darījumu ar vien lielāka.
Šobrīd minimālā summa, lai iegūtu uzturēšanās atļauju ir 100 000 Ls.
Piemēram, saprotu, ka savu māju uzturēt nevaru, tās pārdošanas cena tirgū, piemēram, ir 60 000Ls. Vietējie iegādāties nevar, man vajadzīga nauda, attiecīgi pieveru acis uz patriotismu un nacionālismu, jo, kā zināms, ar tiem paēdis nebūsi. Izdevīgākais klients ārvalstnieks UA meklējumos. Vienojamies ar pircēju, ka pirkšanas-pārdošanas līgumā minam summu 100000LVL, pircējs sedz visus nodokļus, es atgriežu starpību, izņemot nomaksāto nodokļos. Ieguvēji visi – man ir nauda, pircējam investīcija par attiecīgu summu, bet ar atlaidi un valsts ir saņēmusi savus nodokļus pilnā apmērā. Tikai palicējam – kaimiņam neizdevīgi, jo tagad viņa mājai pieaugs kadastrālā vērtība, attiecīgi vienā brīdī viņš sapratīs, ka māju vairs “nepavelk”.
Būs jaunas summas, kuras nepieciešamas, lai “investīciju rezultātā” iegūtu uzturēšanās atļauju. Vai jūs tiešām domājat, ka kaimiņam izmanības trūks un viņš neizshēmos kā garantēti un ātri tikt no īpašuma vaļā? Un tā iestājas apburtais loks, kuram pateicoties drīz Latvija kļūs par “Latvian free zone”. Jo par tādām summām, kādas ir šobrīd, vietējais nopirkt normālā rajonā nekustamo īpašumu īsti vairs nevar, ja nu vienīgi viņam ir mazohistiskas tieksmes kļūt par bankas vergu līdz mūža galam…
Re, kā no nekustamā īpašuma nodokļa var aizpļāpāties līdz uzturēšanās atļaujām. Bet tās diemžēl ir viens otru ietekmējošas lietas. Un, ja kadastrālo vērtību turpinās aprēķināt pēc līdzšinējiem kritērijiem, mēs zaudēsim vienu teritoriju aiz otras.
Pašvaldības arī ir ieinteresētas nekustamā īpašuma nodokļu pieaugumā, jo tā ir nauda, kas nodrošina viņu eksistenci. Tomēr, gribētos zināt, kā iet ar šīs naudas ieguvi tajās pašvaldībās, kas katru gadu paaugstina likmes? Vai nav gadījumā tā, ka ienākumi kļūst proporcionāli mazāki, pieaugot nodokļu slogam?
Piedodiet par manu domu savārstījumu, jo tēmā it vairāk jautājumu kā atbilžu.
Par autori.
Ilze Vanaga. Tā, kas dzīvo Tukuma rajonā.
Raksts ar autores atļauju pārpublicēts no viņas interneta vietnes http://vissparkautko.blogspot.com/
http://vanadziene.blogspot.com/
Views: 41
